paskatījos tikko uz sevi no malas
ilgi nebiju

ja savu dienasgrāmatu veidotu tagad, es noteikti nebūtu žurka
(nē, es šobrīd nenoliedzu/nekaunos par savu identitāti)
es būtu diegabiksis

vispār skaists, saulains, acis žilbinošs rīts
vismaz gulta man ir pareizajā vietā

tikai pietrūkst kāda, kas aiz rokas aizved izmazgāt zobus
nosēdina virtuvē un ļauj vērot, kā gatavo kafiju
(un tad var arī aiziet)
vēl šorīt gribu, lai nav pārējo divu istabu, bet ir izmazgātas grīdas
tas basajām kājām un kailajiem ķermeņiem

atvēršu logu, lai baziliks elpo
un elpošu līdzi

saderam?

dažreiz šķiet, ka esmu piedzimusi vispār bez instinktiem
tikai ar atbildības sajūtu
un muti, kas strādā ātrāk kā smadzenes

šī bija mana skaistākā darba diena - izvilku vadus uz terases, paņēmu kafijas (un tad tējas) krūzi, burkānus, gastronome labumus, šveices šokolādi, fotoaparātu un mūziku
novilku kurpes, jaku un zeķubikses
sēdēju zemē, lasīju, rakstīju, dejoju, nedaudz fotografēju, ēdu, dzēru un puspilnā balsī bļāvu līdzi
tagad padzeršu ūdeni un braukšu prom

šodien atklāju sev čiekurkalnu
2. un 3.šķerslīnija ir lieliska
ar suņiem (un nikniem suņiem, kas rij mušas, rej pieklājības pēc, luncinās saimniekam neredzot un smaida), vistām, kaķiem, nedaudz bruģa, ziediem, bērniem, sargiem, paraugnobrauktuvēm, krāsām, tikko mazgātiem logiem, tumšzilām atkritumu urnām, riepām, putniem un pieklājīgiem autovadītājiem
rīga taču ir viena sasodīti skaista un interesanta pilsēta