āčēģīķļņšūž jeb paldies par tildi

mums ar traumu jau ir plāns rītdienai, nākamajai piektdienai un 30.maijam
ar krāsām, dejām un jaunām sporta čībām

vakar apciemojām sasirgušo radinieku, kuram izoperēts nierakmens
un mani kā cilvēku, kurš anatomiju nekad nav mācījies, ieraugot to akmeni, pārņēma izbrīna - tas bija vismaz uz pusi MAZĀKS nekā pašas pirms 6 gadiem labajā celī uzietais venēcijas marmora gabaliņš, kurš tur ērti bija nodzīvojies un strutojis 3 mēnešus
patiešām biju gaidījusi kaut ko (ne)daudz pamanāmāku
un paskatiet traumas albumiņu - tiešām skaisti (un ne jau tāpēc, ka manis tur tik daudz)

istabu piepilda juana molina
un kafijas smarža



uz palodzes lielām lāsēm paukšķ lietus
un atsitas trolejbusu radītais troksnis

satiku živili uz 10 minūtēm
izrādījās, ka autobuss uz viļņu kursē arī pirms rītdienas 8.00
turklāt ar brīvu vietu gan viņai, gan viņas čemodānam
šovakar bez viesiem tad
un sarunu biedriem
un pat bez vīna
tikai nauris virtuvē ēd gaļu

gribas kādu rītu zem sava loga arī ieraudzīt



un lai beidzot kāds ir tik drosmīgs un uzved mani pēterbaznīcas tornī, kad nakts ar zvaigžņu un pilnmēness debesīm

nauris paēdis gaļu
tagad spēlē basketbolu
tagad stiprs

šodien baziliks slinko
tāpēc fotografēties netiks

ā, un kopš vakardienas man ir izteikti fallisks pumpis
(paldies traumai par priekšlaicīgu dzimšanas dienas dāvanu!)
arī saplēsta soma, gotiski svārki un aptuveni tāda pati kleita

vispār jau es neesmu muļķe

šeit (avotielā) esmu nogalinājusi TIK daudz pārtikas kožu
bet citādāk nevar - vai nu es vai viņas

uzšķērdu piparu un atradu vēl vienu
tik mazu un ovālu kā cāļa sirsniņu