nācu mājās un man galvā bija gatava recenzija
par to, ka pārāk vienmuļi, par to, ka aktierspēle neizteiksmīga vai vietām pārspīlēta, par to, ka acīmredzot ir dāmas, kas uz katru izrādi iet kā uz komēdiju, ka robotu, nolietotu dīvānu un mūzikas kļūst par daudz
piņķa loma vispār nevajadzīga, gāga vislabāk, krasts (pārsteidzoši) arī normāls, keišs pilnīgi nekā (ak, tā rūpīgi atspēlētā valdzinātāja mīmika), samītis centās. pārāk
par to, ka dziesma beigās bija vislabākais, kas tur notika
nu, jā, ir caurumi, kas jāaizlāpa, bet vai tik svarīgi, lai to dēļ uzvestu izrādi?