parkā man uzskrēja putniņš
tas melnais ar pelēko - kovārnis laikam
atsitās pret manu roku, apmeta kūleni un nokrita zemē
skatījās un nesaprata, kas noticis
pastāvēju, pārliecinājos, ka kust, un aizgāju
pēc tam domājum, ka vajadzēja palikt ilgāk un noskaidrot, vai spārniņš nav salauzts
tagad raudu

es te* runāju, cenšos atjaunot noslēgtībā pavadītajā laikā zaudētās komunikācijas spējas, bet neviens neklausās


*darbā