miša vakar no romas zvanīja
3 gadus viņa balsi nebiju dzirdējusi
atlaidos gultā, iztiepu to roku, kurā nebija telefona (kreiso tātad), virs galvas un smaidīju platu smaidu
laimīga biju un solīju kādu reizi zvanīt pretī
neaprakstāmi laimīga, paldies

es tomēr varētu iemīlēties
varbūt ne kopumā, bet detaļās noteikti

man ir izteikti vīrišķīgi sejas vaibsti
nu, ja, es vienmēr esmu bijis mazais jānītis (māsa turpretim pēc mammas - mazā rūta)
tas par to, ka vecāki izmisīgi gribēja, lai otrs bērns ir dēls - gadījos es ar savu vīrišķo seju un ne grama sievišķības
nezinu, smieties vai

piektdien kā tvaikonis, baltus dūmu mutuļus griezdams, pār vanšu tiltu stingiem pirkstiem vilkos un gribēju, lai ledus iet