09 November 2005 @ 03:46 pm
 
es kļūstu gluži traka, kad vēstule, kas tikko rēgojusies manā acu priekšā, pēkšņi pazūd.
nelīdz pat papīrgroza satura pārcilāšana.
rīt noteikti atradīšu turpat, kur pēdējo reizi redzēju. šobrīd gan tas maz mierina.
 
 
09 November 2005 @ 10:48 pm
 
kopš krasais ir atpakaļ, jūtos drošāk un mierīgāk
kāpēc - nav ne jausmas