neciešu, ka mani kaitina sīkumi.
piemēram, ja zobupastu spiež no vidus.
vai neizmet tējas biezumus.

kā reiz 13.06. es izdomāju kādu laiku neēst dzīvnieku un putnu gaļu.
kāds laiks ir ievilcies nu jau 7 gadus.

un es tik dzeru un čurāju.

pastāsti man pasaku ar laimīgām beigām!

es varu pastāstīt.
atkal par mūsu kaķi.
meitenei gads jau.
skaista, tīrīga, mīļa.
viņai ir 2 draugi. runči.
katru dienu viņa ārā pavada 3-4 stundas.
bez pieskatīšanas, protams.
lien kokos, kašā zemi, ķer peles (3), bēg no kovārņiem un mašīnām.
un sēž ar saviem draugiem.
jau vairākus mēnešu gaidām, kad paliks grūta.
nepaliek.
nevar saprast - labi audzināta un runčus nelaiž klāt vai frigida.
varbūt runči nevarīgi.
bet bērnu kā nav, tā nav.
un katru mēnesi (gluži kā sievietei mēnēšreizes) viņai uznāk gribamās dienas.
tad viņa neskrāpē, sasprindzina un izgāž dibenu un ņurkst nepārtraukti, un glaužās pie kājām.
mokās, nabadzīte.
ja nepratīsies līdz 20.jūlijam, vedīsim operēt.
tad mamma varēs ar viņu auklēties un uzmanīt, lai nenoripo pa trepēm pēc narkozes.