un tikai snieg un snieg...
un ceļu dienests (vai kā viņus tur) to, ka sniegs neslīd, saprot tikai pirmajā snigšanas dienā, jo otrajā dienā ielas tiek iesālītas (laikam filosofija tāda - ja jau sālīti gurķi un gaļa ilgāk uzglabājas, tāpat jābūt arī ar ielām). a par birstēm neviens neko nezina. nu, ja zina, tad saka - ai, dārgi, mašīnām jābrauc, (dīzeļ)degviela jātērē, algas šoferiem jāmaksā.
nē, man jau nekas pret sniegu, lai jau snieg, ja tikai zābaki nebūtu nodoti trīsdienu / deviņu latu remontā (un es jau neteikšu, ka tas tikai iesālīto ielu un ietvju dēļ)...

- es zinu, ko es gribu, bet nevaru to dabūt. es negribu pie tevis dzīvot, jo man viss ir, bet tev nekā nav.

saskumu, kad māsa man tā pateica, jo es jau tikai laipni piedāvājos izlīdzēt, izmitinot pie sevis, kamēr viņai sarežģījumi privātajā dzīvē.
jā, protams, man nav skapja, kur sakarināt viņas 5 mēteļus un salikt viņas vismaz 20 kurpju pārus (jo man skapja nav vispār). jā, man nav 5 dažādi apavu krēmi un birstītes. jā, man nav virtuves iekārtas pa 2000 LVL.
bet man ir laba sirds...
(un es zinu, ka viņa tā nedomāja, bet...)