tīri lāgs man paskats (kaut gan spogulī neesmu skatījusies un negribu arī, bet, tā kā neviens nav mani ieraugot bēdzis kliedzot, pieņemu, ka paskats man kā ierasts).
arī gars tā neko. lai gan vienmēr jau var gribēties ko labāku.
pēc stundas itāļi jāved uz lidostu.
projekts arī lāgs iznāca, lai gan pati es tiku tikai uz pusi (lai gan tas ir dikti vairāk kā cerēju. paldies, nils!).
un par tām precībām un mazajiem pelēki rozā žurkulēniem jau nu gan vairs nebūs taisnība. visdrīzāk.

pie pleca piesēdusi haija.
un smaida.
sasildoši.