nekas īpašs jau nav noticis.
nav pat tā, ka te aiz gara laika rakstu.
vienkārši pašlaik tuvumā nav neviena, kas ar mani pļāpātu (un es pat nezinu, vai tagad maz dikti gribas runāt).
cilvēki nāk un iet.
bet es tik sēžu.
citreiz aizeju uz tualeti.
citreiz pēc auksta ūdens.
tad vēl citreiz klausulē (vienā) norunāju
- lūdzu, nāciet iekšā, 6.stāvs (ja neviens nenāk, tad nākas nobļauties, ka - durvis ir vaļā)
un klausulē (otrā)
- sabiedrības integrācijas fonds, lūdzu.
kamēr santiņš vaļojas pa jūrmalu un visādi citādi atvaļinās, man tas gods.

viss.
čau.
pietiek strādāt.
eju prom.

ar labunakti.