atkal jau esmu pamesta zem puslīdz pozitīvo izjūtu līmeņa. viss ir tik sa-sodīti sarežģīti. taisni vai riebties sāk.
- saglabā pozitīvismu, cienītā!
- ja vien tas būtu tik vienkārši...

kā man būt?

pašsajūtas skalā krītu aizvien dziļāk mīnusos.
jo:
likās, ka viss ir labi, lai gan ne sūda nav labi
likās, ka viss būs labi, bet, protams, ka nebūs
zinu, ka "jādomā pozitīvi", bet kā, ellē ratā, var domāt pozitīvi, ja nekas pozitīvs nenotiek un neplānojas notikt
es neko nezinu
es neko nevaru zināt
es neko nevaru arī (iz)(pa)darīt

ciest nevaru, ka mazais, mīļais, pozitīvai bērns kļūst par lielu, negantu un depresīvu sabiedrības elementu - glābiet mani...