māsa ir pārliecināta, ka man pašpārliecinātības ir vairāk kā vajag.
tētis uzskata, ka es esmu spītīga un normālu vīrieti savā mūžā nedabūšu.
mamma mani piecieš tādu, kāda esmu, retu reizi izmetot pa kādai klusai replikai.
katrs no viņiem gribētu man pamācīt dzīvot savādāk.
vēl viņi dažkārt domā, ka es pret dzīvniekiem un kukaiņiem labāk, nekā pret cilvēkiem.
viņiem nepatīk manas krāsainās zeķubikses, nostaigātie bikšu gali un bezpapēžu kurpes. arī tas, ka piemājas zālienā sauļoju krūtis.
ome sūdzas tikai par to, ka es neķemmēju matus. un kāpostus štovē bez galina blanka vistas buljona kubiņiem. lai es varu ēst.
a opim es visu mūžu būšu mīļākā mazmeita, kodaļiņa. laikam tāpēc, ka bērnībā, kad viņš piedzērās, aiz rokas uzvedu augšā, novilku kurpes un sasedzu labam miegam.

ā, jā, bet viņi mani mīl, rūpējas un aizstāv. es viņus arī. ļoti.