vakar bija.
mana pirmā skolas diena.
tās 3 stundas pagāja ātrāk, nekā varētu domāt.
laikam jau tāpēc, ka PIRMĀS 3 stundas.
publiskās tiesības.
pasniedzējs ir OK, bet tāds dikti emocionāls - radio pasaciņu lasītājs.
nu, tā izklausās.
viņš ir profesionālis savā jomā, tāpēc dažbrīd grūti viņu saprast.
jo, redziet, bieži vien cilvēki, kas ir zinoši savā jomā, aizmirst, ka auditorija tāda nav. tāpat viņi nereti nepasaka to, ko viņi domā esam pateikuši, t.i, pusi no plānotā teksta viņi pasaka, bet pusi (no)domā tā arī neviens neuzzina.

jocīgi bija ar manu iestāšanos.
aizgāju iesniegt dokumentus. pieņēma. neko neteica.
kā jau visiem (izņemot tos, kuriem ir vismaz 5 gadu pieredze darbam valsts pārvaldē), arī man bija jāliek dikti smieklīgs eksāmens.
noliku. uzņēma.
tad augusta sākumā tika organizēta kaukāda sanāksmīte tiem, kas uzņemti (laikam jau beigās visi. jautājums: kāda jēga eksāmenam?), kurā paziņoja termiņu, līdz kurma jāiemaksā mācību maksa. (vēl viens jautājums: kāpēc šajā programmā nav budžeta vietu, ja reiz tā veidota vairāk vai mazāk valsts pārvaldes darbiniekiem, kuru algas lielākajā daļā gadījumu nenodrošina visai lielu maksātspēju?)
nu, ja, un tajā pašā sanāksmītē mums izdeva iesniegtos dokumentus, tipa, lai kaukādu informāciju (laikam pases datus) varam paskatīties un ierakstīt nezinu kādā iesniegumā.
un interesantākais tas, ka man latviešu valodā virsū uzņemšanas komisijas vērtējuma daļā ierakstīts - bez konkursa.
hallo - ja reiz bez konkursa (es gan nezinu, par kādiem nopelniem. nē, nu man jau bija labas atzīmes un labs bakalaura darbs, bet neviens man neteica, ka tamdēļ mani varētu atbrīvot no eksāmena rakstīšanas), tad kāda velna pēc es rakstīju to dikti amizanto testu?
bet tā jau ir universitāte.

šodien mani mācīs par pārvaldi un ētiku.