Aiz raujošā rutīna
Aiz raujošā rutīna
- Nožēlojama cibas ieraksta sagatave
- 3/15/10 12:13 am
- Es [šeit jāievieto sava palama] gribēju atvainoties visiem saviem lasītājiem par to, ka neesmu ilgi neko rakstījis, un jau ilgu laiku esmu garlaicīgs. Turpmāk centīšos laboties un [šeit jāievieto kāds uzdevumus, kuru nebūt nav obligāti izpildīt]. Paldies, ka izlasījāt, līdz turpmākai sarakstei.
Un vēl es gribēju pastāstīt par to, ka lielveikalā redzēju vecmeitu. Par viņas vecmeitību liecināja ne tikai vecmodīga frizūra apvienojumā ar neveikli koķetīgiem vaibstiem, bet arī tas, ka visa telpa apmēram 3 metru radiusā ap viņu smirdēja pēc kaķu urīna. Kasiere vecmeitu ieraugot nemaz nesagaidīja smakas vilni, bet uzreiz pārvilka pāri degunam džempera apkakli, šāda uzvedība man lika noprast, ka vecmeita iespējams ir regulārs lielveikala klients. Stāvēšana rindā vilkās veselu mūžību, beigās neizturēju un uzvilku šalli pāri degunam. Iespējams vecmeita tagad domā, ka visi cilvēki viņu ieraugot slēpj savas sejas, jo jūtas nožēlojami un neglīti uz vecmeitas dailes fona.
-
7 commentsLeave a comment
- 3/9/10 04:25 pm
- tribine.lv tagad ir sūds
-
4 commentsLeave a comment
- 3/5/10 02:12 pm
- Jebkura dzīvojamā platība un tajā mītošā komūna laikam ejot tiek neatgriežami folklorizēta. Pavisam nemanot rodas iekšējā mitoloģija, cilvēkiem tiek piesaistītas mistiskas spējas un ikviens telpu elements pamazām tiek personificēts. Ja šai dzīvojamajai platībai nezināmu iemeslu dēļ vēlāk tiktu pievērsta plašākas sabiedrības uzmanība, tad iespējams daudzi uzzinātu par to kā nodilušu komunālo dzīvokli ir iespējams padarīt par dzīvu, elpojošu vienību ar savu personību.
Boileris, kurš alkst ikvienu nogalināt. Kaķītis, kurš ikrītu skaļi ņaud mēģinādams izdabūt no ledusskapja priesteriem kādu pārtikas gabaliņu. Ja viņa mazās smadzenītes būtu spējīgas radīt priekšstatu par dievišķo, tad visticamāk viņš pielūgtu ledusskapi, jo tas rada labu ēdienu, bet kā jau ikvienam dievam pienākas, dažkārt kaķītim vēlot ļaunu to apgādā ar sīpoliem, burkāniem, sieru un citām neēdamām substancēm. Kunkuļu aklums ar ko ir inficējusies viena dzīvokļa iemītniece un skrāpis, ar kura palīdzību tika mēģināts no kunkuļiem atbrīvoties, bet pēc tam noskalots podā, lai vēlāk varētu atgriezties un skatīties no apakšas. Kaķīša dibenseksa vakara aktivitātes kā arī rotējošais cīsiņš. Vēl vienas dzīvokļa biedrenes caurums, kurā daudzi netīšām iekāpa, padarot to arvien lielāku. Mazā mazā meitenīte ar mazo mazo slotiņu mazajā mazajā istabiņā un mazais puisītis griestu skapī. Kucītes pa vakariem. Un tā tālāk un tā joprojām. Vai pēc dzīvokļa pamešanas kāds to atcerēsies, vai arī visi šie folklorizētie tēli lēnām nomirs aizmirstībā un tiks nosaukti par "Caurums grīdā, bļe", "Sapistais boileris" un "Aizdambējies pods, nahuj".
-
3 commentsLeave a comment
- Pāris ieteikumi mūsu tautas kalpiem
- 2/25/10 11:40 am
- Ņemot vērā mūsu saeimas un domes deputātu ģenitālos domugraudus, neatkarīgā likumdomātāju asociācija piedāvā ieviest sekojošus likumprojektus, kas ir kā loģisks turpinājums pašreizējai valsts virzībai.
Kājāmgājēja nodoklis. Ikviens kājāmgājējs patiesībā ir tikai un vienīgi apgrūtinājums valstij. Tas nepērk benzīnu, neremontē mašīnu, nemaksā automašīnu nodokļus, traucē autotransporta kustībai, īd par nenotīrīto sniegu, un ik pa brīdim mirst zem krītošajām lāstekām. Nost ar kājāmgājējiem, iegādājaties mašīnu kā visi normālie cilvēki un beidziet traucēt citiem dzīvot.
Tikai dārgu alkoholisko dzērienu tirdzniecība. Jau kādu laiku ir ieviests likums, kura mērķis ir pa naktīm atļaut dzerstīties tikai bagātiem cilvēkiem, kuri var atļauties apmeklēt naktsklubus un bārus. Nabadzīgajiem cilvēkiem pa naktīm alkoholu iegādāties ir aizliegts, un ja nu gadījumā kāds viltnieks savu lēto šmigas pudeli pa dienu ir nopircis, lai tikai pamēģina to kaut kur ārpus sava mitekļa lietot. Sabiedriskajās vietās Jūs ar savu lēto šmigu neradāties, bomži tādi. Loģisks turpinājums šim likumprojektam ir pārņemt skandināvu modeli. Ja nav daudz naudiņas, tad šmigu nepērc vispār, labāk parūpējies par maizīti. Turpmāk atļauts pārdot tikai alkoholu, kura vienības cena nav mazāka par 15ls. Dzert drīkst tikai tie, kas to ir nopelnījuši.
Depresijas un agresijas nodoklis. Depresīvi un nomākti kā ari agresīvi noskaņot cilvēki krietni mazāk stimulē valsts ekonomikas izaugsmi. Depresīvie sēž mājās, kunkst un nemeklē darbu, bet dēļ agresīvajiem šī dižķibele vispār ir iestājusies. Nebūtu te visādi pedagogi protestējuši, nebūtu nekāda krīze vispār iestājusies. Tādēļ sākot ar šodienu pašvaldības policijai ir tiesības piespriest administratīvo sodu iedzīvotājiem, kuru emocionālais stāvoklis tiek atzīts par nestabilu. Profesionālu psihologu un policijas patruļas regulāri cirkulēs pa Rīgas ielām, meklējot emocionāli vārgos ļautiņus un piespriežot tiem administratīvo sodu. Cilvēkiem jābūt priecīgiem un darbīgiem.
-
2 commentsLeave a comment
- Tramvaja interpretācija par brīvību
- 2/23/10 12:46 am
- Bērnu pasaule, nākamā pietura skarbā realitāte, tramvajs brauc uz depo Brīvības ielā.
-
2 commentsLeave a comment
- Vakardienas citāts
- 2/19/10 09:31 am
- Tāpēc jau neviens neredz sievietes dvēseli, jo pupi priekšā.
-
11 commentsLeave a comment
- 2/18/10 09:48 pm
- Problēma ar tiem cilvēkiem ir tāda, ka viņi pārāk bieži elpo
-
2 commentsLeave a comment
- 2/18/10 09:21 pm
- Mans bijušais darba kolēģis ir ļoti vientuļš, viņam nav neviena izņemot mani, kas aplaista dilles draugos.
-
5 commentsLeave a comment
- 2/18/10 12:25 am
- Un naktīs internets atpūšas
-
1 commentLeave a comment
- Ķermenismi
- 2/16/10 10:00 am
- Ķermeņa nozīme laikam ejot kļūst arvien kosmētiskāka. Ja vēl pirms pāris gadiem fizisko spēku mēdzu izlādēt cērtot vecaimātei malku, vai arī iejūtoties zirga lomā un velkot arklu, tad pašlaik fiziskais spēks ir tikai rudimentāra vajadzība, dažkārt izrādāma laužoties uz rokām, vai arī uz tām pašām rokām nēsājot daiļo dzimumu. Skaists ķermenis patiesībā ir dekorācija nevis pierādījums eventuālajam spēkam un izturībai. Jau pirms pāris gadiem mans kunģis bija ieņēmis pamanāmus apjomus un dubultzods nedaudz izplūdis, bet tai pašā laikā biju krietni labāks malkas cirtējs par bērnības draugu, kuram visās ķermeņa vietās ir manāmas iezīmes par kādreizējo atlētiskumu. Bija viens paziņa, tāds maziņš hļupiks, izskatījās pēc dabas necils, bet cauru dienu mazpisānos strādāja gaterī, nēsāja baļķus. Viņa brālis miesās ražens vienu dienu gaterī baļķus panēsāja un nospļāvās, nedēļu pēc tam bija beigts. Tad reizi tas paziņa Rīgā sakāvās un kāds negodīgs kauslis viņa degunam nokoda galu.
Es tikai gribēju pateikt to, ka aizvakar knapi biju spējīgs uztaisīt 70 vēderpreses, bet vakar nomiru pēc septītās. Eh, vecie labie laiki, kad vēderpreses varēju taisīt tik ilgi kamēr apnīk, nevis dēļ spēku izsīkuma.
-
15 commentsLeave a comment
- Stāsts par senīrniekiem un boileri no elles
- 1/28/10 10:17 am
- Tas notika ļoti sen, lielākā daļa un pašreizējiem pasaules iedzīvotājiem vēl nebija dzimuši. Toreiz Avotu ielā bija viens komunālais dzīvoklis ar 5 izolētam istabām. Dzīvokļa senīrnieki no visas sirds ticēja Marksa mācībai un uzskatīja, ka pasauli ir iespējams sadalīt tā, ka laimīgi ir visi. Senīrnieki dzīvoja gandrīz draudzīgi, dalīja maizīti, komunālos maksājumus un saulainās nākotnes vīzijas. Retie kašķi, kas radās dzīvokļa telpās bija saistīti ar vecumposmu sadursmi, rindām pie vannasistabas un tualetes papīra sadali. Siltajās, izremontētajās telpās ar plašo koridori un virtuvi cilvēki vienkārši nevarēja justies nelaimīgi, viņiem bija viss, kas nepieciešams ierindas pilsonim savu vajadzību apmierināšanai.
Dzīvokli ar silto ūdeni apgādāja senlaicīgs gāzes boileris, savus pienākumus tas pildīja labi, tikai dažkārt tam uznāca melnās dienas, kad siltā ūdens svārstības bija nekontrolējamas, un ejot dušā nācās daudz reizes grozīt krānus, lai panāktu ķermenim tīkamu temperatūru. Neviens boilerim nepievērsa uzmanību, tas nevienam netraucēja, kaut arī pēc paskata bija diezgan baismīgs. Boilerī vienmēr dega neliela gāzes liesmiņa, bet atgriežot siltā ūdens krānu, liesmiņa izauga liela un sāka sildīt ūdeni. Nevienam pat neienāca prātā, ka boileris patiesībā ir no elles. Brīdī kad cilvēki mazgājās boileris skatījās uz tiem ar savām ugunīgajām acīm. Bieži vien vannas istabā ieraugot kādu neestētisku veca cilvēka ķermeni, tas sāka rīstīties un spļaut liesmas arvien nekontrolējamāk. Vienreiz viņš speciāli apdedzināja pensionāri Ludmilu, sakarsējot ūdeni līdz verdošai temperatūrai un nobloķējot aukstā ūdens padevi. Tikai tajās retajās reizēs, kad dušā mazgājās jaunā, skaistā Valērija, Boileris murrāja kā kaķēns un siltā ūdens padevi uzturēja konstantu. Daiļais Valērijas ķermenis bija kā baudījums elles boilera liesmojošajām acīm, viņš tikai ar grūtībām turēja sevi rokās, jo vilinājums paņemt Valēriju liesmojošajos apskāvienos bija pārāk liels. Bet boilera priekiem nebija lemts pastāvēt mūžīgi, kādu dienu Valērija izgāja pie vīra un pārvācās dzīvot citur. Katru rītu boilerim tagad nācās skatīties tikai uz neglītām nokarenām krūtīm, krunkainām sejām, celulītu, ļenganiem dibeniem, neskūtām padusēm, vecām sejām un taukpilniem vēderiem. Nebija vairs Valērijas, kas boilera dzīvi padarītu krāšņāku.
Kādu dienu pensionārs Jevgēnijs sadusmojās uz boileri un iesita tam ar dūri. Boilerim nesāpēja, viņš bija no metāla, bet aizvainojums palika. Boilerim viss bija apnicis, gan neglītie ķermeņi, gan dzīvokļa iedzīvotāju nepārtrauktās lamas, viņš nolēma rīkoties.
Nākamajā rītā dzīvoklī valdīja klusums. Pensionāre Sofija ieradās mājās pēc ciemošanās pie draudzenes un atrada pilnu māju ar apdegušiem līķiem, tikai boileris savā nelielajā vannas istabā dega ar zilganu liesmu, klusībā pie sevis smejoties ļaunus elles smieklus.
-
4 commentsLeave a comment
- Pedagoga piezīmes
- 1/26/10 11:35 am
- Es, protams, saprotu, ka attiecīgā biznesa kultūras vide prasa sievietēm nēsāt īsus svārkus, garus zābakus un savu fizionomiju padarīt pēc iespējas tumšāku. Bet nu wtf. Augstskolas turības telpās esmu sastapies ar vislielāko solarizēto cacu koncentrāciju savas īsās dzīves laikā. Labi, ka man jāpasniedz datorkursi nestudentiem, citādāk nezinu, vai būtu spējīgs atšķirt šos no konveijera nokāpušos apceptos mūlīšus. Šodien secināju, ka Turība ir atradusi vēl vienu veidu kā piepelnīties. Ārā, smēķētavā izlikts paziņojums, ka tepat Turības telpās ir iespējams apmeklēt solāriju. Un korpusos ir izlikti reklāmas stendi, kas garāmjājējiem vaicā: "Don't forget your tanning cosmetics?"
-
6 commentsLeave a comment
- Bandītu peripētijas
- 1/18/10 08:34 pm
- Lai tiktu trepjutelpā ir nepieciešams zināt 3 pogu kombināciju, kas jāpiespiež vienlaicīgi. Vecā labā durvju slēdzene ar kodu. Drošība šai slēdzenei minimāla, ikviens acīgāks cilvēks uzmet aci uz pogām, piefiksē kuras spīdīgākās un trepjutelpā iekšā. Nesen pieeju pie trepjutelpas durvīm, grasos jau spiest maģisko trīspirkstu kombināciju, bet ka tavu māti. Pamanu, ka uz pogām baltas svītras. Papētot tuvāk secināju, ka šīs svītras ir uzvilktas ar krītu un ir viegli nodzēšamas. Skaidrs, kāds nolēmis uzzināt kodu, novilcis ar krītu svītras un pēc tam nāks, skatīsies kur krīts nodzēsies un slēdzenes kombinācija rokā. Ņēmu un ar mēteļa piedurkni visas krīta svītras nopulēju nost. Nebūs Jums mūsu podjezdu aplaupīt. Bet sajūta palika tāda nepatīkama. Noskatījuši maitas, kādā naktī nāks iekšā trepjutelpā, raustīs visas durvis un skatīsies ko var nospert.
Viņi zog.
-
7 commentsLeave a comment
- 1/6/10 02:01 am
- Vasīlijs Greorgevičs gāja uz teātri. Izgājis pa durvīm viņš atcerējās, ka aizmirsis mājās biļeti. Vasīlijs Greorgevičs atslēdza durvis, iegāja guļamistabā un paņēma biļeti no avīžu skapīša. Izgājis ārā no kāpņu telpas Vasīlijs Gregorevičs atcerējās, ka ir aizmirsis cepuri. Vasīlijs Gregorevičs uzkāpa pa kāpnēm, atslēdza dzīvokli, un no koridora pakaramā paņēma cepuri. Nogājis 300 metrus no dzīvokļa Vasīlijs Greorgevičš atcerējās, ka aizmirsis mājās sievu. Nospļāvās Vasīlijs Gregorevičs un turpināja iet uz teātri, sievu atšķirībā no teātra nevar nokavēt.
-
1 commentLeave a comment