- Nemirstam tikai mēs
- 11/22/13 08:04 pm
-
Mēs nekad nemirstam, mirst tikai citi. Pēc centrālās statistikas pārvaldes datiem katru gadu Latvijā mirst vidēji 30000 cilvēki, vidēji 95 cilvēki dienā. Katru dienu pasaulē mirst 150000 cilvēki, 104 cilvēki minūtē, 1,7 cilvēki sekundē. Un par katru mirušo kādam sāp. Sauciet mani par nejūtīgu, bezsirdi, vai langolieri, bet man riebjas visa šī ažiotāža ap maksimas traģēdijas bojā gājušajiem. Ar ko fucking atšķiras masveida lielveikala nāves no visām pārējām, ar ko šīs nāves ir pārākas par citām, ka ir tik daudzu mēļu vērtas ?
Mirušo daudzums Kāda starpība kur cilvēki mirst, vai katrs savā nodabā vai kopā, viņi mirst.
Nāves traģiskums Cilvēki mirst dažādi. Ne katrs nomirst gultā blakus mīļotajiem cilvēkiem izsakot atvadu vārdus. Cilvēki mirst no vēžiem, aidiem, nažiem un pistolēm, aizstāvot vājākos un darot tiem pāri.
Nāves pēkšņums Cilvēki mirst pēkšņi. No sirdstriekām, slepkavībām, aiz pārpratuma, vai darot paši sev galu.
Bet mīļoto sāpes Katrs mirušais kādam sāp, sāpes nesummējas, bet pārdzīvojas katrā atseviški.
Es jūtu līdz mirušajiem, jo kā bara būtne spēju just empātiju, es zinu kā tas ir, kad mirst tuvs cilvēks. Man sāp citu asaras. Da bļin, mēs katrs esam raudājuši uzzinot par tuva cilvēka nāvi. Bet kakovo huja ir jāceļ ažiotāža par šādām masveida nāvēm ? Kāda pimpja pēc ir mājaslapās jāliek svecītes, kāda suņa pēc visi tagad ir kļuvuši tik ļoti jūtīgi ?
Klausoties cilvēku sarunās esmu piefiksējis, ka šādas situācijas dēļ visi pēkšņi ir apjēguši savas dzīves trauslumu. "A ja nu pēkšņi ar mani kaut kas tamlīdzīgs, negaidot" ? Katru mirkli mēs atrodamies nenoteikta laika posma attālumā no nāves, tā atnāks negaidot. Klavieres uz galvas, piedzēries šoferis, slikts ēku arhitekts, vulkāna izvirdums.
Tā vien gribas izmantot terminu Popnāve. Cilvēku nāve, kas ir kļuvusi populāra, ne jau tāpēc, ka šie cilvēki ir kaut ko svarīgu izdarījuši, bet tāpēc, ka pa medijiem pēcnāves izvazāti.
Piedodiet, atvainojiet, bet ja man kāds tuvs cilvēks būtu nomiris, es negribētu, lai par viņa nāves apstākļiem būtu pilni visi mediji, lai par viņa nāvi runātu visi uz ielas, lai dēļ viņa web admini portālos liktu svecītes. Man tas vis būtu dziļi pie dirsas. Man dziļi pie dirsas būtu arī visu nepazīstamo cilvēku līdzjūtības. Es gribētu kādu tuvu cilvēku blakus, kura plecs uzsūktu manas asaras, un aizmirst, un aizmirst.
Aizmirst arī par to, ka esmu mirstīgs, jo mirst taču tikai citi.