- Dzimumu līdztiesība
- 1/24/12 10:28 am
-
Nekad neesmu sevi uzskatījis par lielu sieviešu pazinēju. Savu pirmo seksuālo pieredzi ieguvu jau krietni nobrieduša vīrieša vecumā, līdz ar to vienmēr esmu juties neveikli veču sabiedrībā, kad notiek mērīšanās ar seksuālās pieredzes kvantitatīvajiem rādītājiem. Bet nu jau kopš pirmās neveiklās seksuālās divminūtes būs pagājis gandrīz 10 gadu, līdz ar to varu uzskatīt, ka esmu gana kompetents, lai spētu argumentēti spriest par visiem pasaules vīriešiem tik ļoti aktuālo tēmu kā - dzimumu līdztiesība.
Jau agrā bērnībā, pirmo reizi izprotot savu dzimuma identitāti, sāku ar to lepoties. Jau toreiz sapratu, ka galvenā atšķirība starp dzimumiem slēpjas podiņa rituālos. Sēdus čurā tikai meitenes, es biju vecis un teicu mammai, ka podiņā čurāšu stāvus. Viņa gan ar to nebija apmierināta, jo vīriešiem raksturīgo precizitāti toreiz vēl nebiju izkopis. Jau toreiz sapratu, ka sēdus čurājošie, cilvēki, jeb sievietes bieži mēdz uzvesties neloģiski, kliegt uz vīriešiem, tos sist un daudz raudāt.
Pietiks runāt par bērnības atmiņām. Kā jau pirms tam minēju, mana sāpīgā tēma ir dzimumu līdztiesība. Variet ticēt, man kā vēsturniekam ir savs viedoklis šai jautājumā. Ikviena kādreiz diskriminētā minoritāte dažādos vēstures posmos laikam ejot iegūstot līdzvērtīgu sabiedrības statusu, vēlāt to sāks izmantot un centīsies inerces pēc savu statusu pacelt augstāk par pārējiem. Piemēram nēģeru vergi. Kas viņiem kaitēja normāli dzīvot. Baltie cilvēki tos izvilka no Āfrikas un Austrālijas primitīvā dzīvnieciskā dzīvesveida, kur tie mira badā, vai vienkārši nogalināja viens otru. Tiem tika dota iespēja nemirt badā un nedaudz pastrādāt kapitālisma celtniecībā. Humānisma ideju saindētā pasaule nolēma viņus padarīt brīvus. Un kas tagad ? Nēģeri ne tikai nelāgi ož, viņi lielākoties dzīvo dažādos geto rajonos, tirgo narkotikas, izvaro baltās sievietes, runā nesaprotamos dialektos, un sūdzas, ka sabiedrība viņus ienīst tikai ādas krāsas dēļ. Kaut kur dziļi viņos dzīvo verga gēnos ierakstīta pārliecība, ka tagad vergu laikiem beidzoties, melnais cilvēks var nevergot kapitālisma labad, viņš ir pats savas dzīves pavēlnieks, un baltajiem viņš jāuztur atvainojoties par vergturu vecvecvectētiņu nodarīto.
Līdzīgi ir ar sievietēm. Viss savulaik bija kārtībā, bet tad redz viņām savajadzējās emancipēties, bīdīt feministiskas idejas un vienkārši maitāt vīriešu dzīvi. Tagad abi dzimumi atrodas vienādā sociālā statusā, ar vienādām iespējām un tiesībām. Vienīgās atšķirības, kas nāk prātā ir seksuālie pakalpojumi un baznīca. Vīriešiem ir grūtāk nopelnīt naudu strādājot visvecākajā pasaules profesijā, un sievietēm ir grūtāk iekļūt vīriešu jaunavu klubiņā. Iegūstot visas vīriešu tiesības, sievietes turpina manipulēt ar savām vēsturiskajām priekšrocībām. Kurš nav dzirdējis izteicienu: Meitenēm priekšroka. Bet kāpēc, tāpēc, ka viņas ir vājākas. Nu kamōn, ejiet uz svaru zāli kačāties, nevis kunkstat par imagināru vājumu. Pazīstu vienu skuķi, kam mani uz rokas nolauzt ir kā 2 pirkstus apmīzt, vot tas ir bābietis. Manipulācijas ar seksualitāti. Kuram gan mūsdienu sabiedrībā nav skaidrs, ka abiem dzimumiem vēlme sabīdīt mīžamos ir līdzvērtīga. Nē, vecis kaut ko sliktu izdarījis, viss tev seksa 2 nedēļas nebūs. Un pamēģini kādreiz sievietei atteikt seksu, tas būs pasaules gals. Tu mani nemīli, es tev nepatīku, tu mani sāpini, bla, bla, bla. Audzējiet pautus un nepinkšķiet. Tas viss ir nonācis pat tik tālu, ka sievietes atsakās pildīt savus vēsturiskos pienākumus un gatavot vīrietim ēdienu. Tas taču pat fizioloģiski ir katram bērnam skaidrs, ka sievietēm ir mazākas pēdas, lai varētu stāvēt tuvāk pie plīts. Es nezinu kur tā emancipācija mūs novedīs. Cienījamie sievišķi, ja Jūs vēlaties būt vienlīdzīgas ar večiem, tad tā arī uzvedaties, bet ja vēlaties palikt sievietes, tad ziniet savu vietu šajā skarbajā un nēžēlīgajā vīriešu pasaulē.
(Piezīme neattapīgākajiem lasītājiem. Viss iepriekš rakstītais nekādā veidā nav mans viedoklis, bet tikai un vienīgi ironizēšana par dzimumu un citiem sabiedrības stereotipiem.)