- Vijolnieks ar rūtaino cepuri
- 10/10/11 10:39 am
-
Jau kopš pirmajām mūzikas skolas dienām vijolnieks ar rūtaino cepuri bija kļuvis par apsmieklu objektu skolas biedru vidū. Tam par iemeslu kalpoja viņa mazā izmēra vijole.
- Kur ta Tu, rūtainais, ar savu maziņo instrumentu ? - Viņam uzsauca gara auguma čellists.
- Ar tādu daiktu Tevi vispār dzirdēt nevar - Iesaucās klavierspēlētāja no 3. klases
- Es Tevi tulīt noķeršu un parādīšu kā jārīkojas ar īstu instrumentu - Vijolnieku centās iebiedēt apaļīgais kontrabasists, lēnām tusnīdams ar savu milzīgo instrumentu uz muguras.
- Tev tas ir tik maziņš priekš vīrieša - Skolas koridorī par viņu vienmēr ņirgājās flautistes.
- Kāpēc Tu esi ieradies uz stundām bez sava instrumenta. Ai piedod, es to nepamanīju, tas Tev ir tik maziņš - Solfadžo skolotājas sejā bija manāms cinisks smaids.
Klasē atskanēja skaļi smiekli, bet vijolnieks stāvēja durvīs un nevarēja pakustēties no vietas.
- Tu labi spēlē savu mazo instrumentu - Vērmaņdārzā vijolnieku uzrunāja kāds kungs ar sirmu bārdu. Vijolnieks dažkārt mēdza spēlēt parkos, lai nopelnītu nedaudz kabatasnaudas.
- Panāc tuvāk, piebiedrojies mums.
Vijolnieks sakārtoja savu rūtaino cepuri, lai tā labāk nosegtu ausis, kautrīgi paņēma vijoli padusē un sekoja sirmajam kungam.
- Tagad apsēdies, nē, ne uz soliņa, uz zemes, un tagad sēdi - Vijolnieks sajuta, ka kaut kas tiek uzlikts viņam uz galvas.
Rūtainā cepure ideāli pildīja šaha galdiņa funkcijas.