- Mūs vienoja bigmaks
- 3/4/09 11:21 am
-
Ar Annu es iepazinos McDonaldā. Viņa, vientuļa un daiļa sēdēja pie galdiņa stūrī un garlaikoti spēlējās ar dzēriena salmiņu. Dzēriena vāciņu Anna bija noņēmusi, tas tagad atradās otrā galda stūrī.
-Man patīk dzērienam pieskarties ar lūpām - Viņa pēc pirmās nakts sakariem man skaidroja, - Sūkt caur salmiņu, tas ir tik nedabiski un nesmuki, sieviete, kas sūc vienmēr izskatās neglīta.
Anna padzērās un ļāva brūnai lāsei notecēt gar viņas lūpu. Nekaunīgā brūnā kokakolas pile lēnām, bet mērķtiecīgi slīdēja zemāk pa viņas daiļo kaklu, nedaudz zemāk uz pleca un apstājās pie pašas dekoltē līnijas. Tajā brīdī es iekšēji eksploadēju, biju gatavs atdot pus karaļvalsti par vienu malku šīs dievišķās dziras. Biju gatavs to dzert kaut no peļķes vai arī atņemt tuksnesī mirstošam kucēnam. Bet rinda bija nepielūdzama, lēnīgās restorāna meitenes nespēja saskatīt sāpes manās acīs, bet tikai turpināja nedabiski smaidīt un gramstīties gar kartupeļiem frī.
Anna attaisīja bigmaka iepakojumu, un es sajutu kā telpu viņai apkārt piepilda debišķīgs aromāts. Es atceros tā smaržoja bērnība, karstā vasaras dienā, pļavas vidū. Bigmaka izstarotais siltums un aromāts pamazām pārņēma mani savā varā. Es nespēju kontrolēt savu ķermeni, tas trīcēja un raustījās gluži kā konulsijās, svīda. Es salūzu. Pametu savu rindu un jau pēc 2 sekundēm stāvēju pie Annas galdiņa. Viņa tajā brīdī tieši veica pirmo kodienu bigmakā. Ar savām trauslajām rociņām saņēmusi bigmaku savos apskāvienos viņa ar plašu muti koda. Majonēzes un ketčupa sajukums notecēja gar viņas lūpu kaktiņu. Nespēju valdīt siekalas, uzbudinājums bija neciešams. Es kodu no otras puses. Pārliecos pāri galdam un iekodos viņas bigmakā. Tā neizsakāmi neaprakstāmā garša mani pārņēma, man šķita, ka esmu piedzimis no jauna. Bigmaki vienmēr ir bijuši manai sirdij tuvi, bet šī bija pirmā reize kad ēdot bigmaku es raudāju. Mūsu acu skatieni krustojās, manas asarainās acis ieraudzīja viņas izbaiļu pilno skatienu.
Tovakar mēs pārgulējām pirmo un pēdējo reizi. Kopš tās dienas Annu makdonaldā neesmu redzējis, bet ik reizi, kad manas lūpas un zobi pieskarās bigmakam es atceros to dienu, to dienu kad raudāju prieka pilnas asaras. Mūs toreiz vienoja bigmaks.