- Pasaules glābēju apvienība
- 9/26/08 11:04 am
-
Kādā klusā Krievijas nostūrī bariņš zinātnieku lauzīja galvas pie ģenētikas projekta, kura mērķis bija radikāli mainīt cilvēku dzīvi. Projekta pasūtījums bija nācis no pašas augšas, no līdera Putina, un savā būtībā bija gluži vienkāršs. Nemirstība, šūnas kas pretojas laika zoba kaitīgajai ietekmei. Finansējums nebija sevišķi augsts, tādēļ nācās iztikt ar vecajām, bet pārbaudītajām padomju laika tehnoloģijām.
Kādu dienu zinātniskā līdzstrādnieze Zinaīda Frodorovna nolēma nedaudz atvilkt elpu un iemalkot krūzīti karstas šķīstošās kafijas. Kamēr uz gāzes plīts sildījās čaiņiks, viņa nolēma paelpot svaigo dzimtenes gaisu un izmest kādu līkumu pa bāzes teritoriju. Naudas taupīšanas nolūkos sibīrijas eksperimentālā bāze bija aprīkota ar sausajām attejām. Centrālā sanitārā mezgla izbūve padomju varai škita lieka izšķērdība. Sniegotie dzimtenes apvāršņi, krakšķošais sniegs zem kājām, izsalkušie meža zvēri aiz dzeloņdrātīm tītajiem žogiem.
Čaiņiks, kas, starp citu, bāzē atradās vēl kopš Brežņeva laikiem, un savas dzīves laikā bija sasildījis aptuveni 3 kubikmetrus ūdens, jau bija uzvārījies, un sāka skaļi svilpot. Diemžēl tuvumā nebija neviena, kas viņa svilpošanu sadzirdētu. Pēc 2 minūšu nepārtrauktas svilpošanas čaiņiks neizturēja spiedienu, un tā plānajā sarūsējušajā dibenā izveidojās neliela sūce, kas augstā spiediena rezultātā apdzēsa gāzes liesmu. Gāzes izplūde tajā vakarā nebija vienīgā problēma ar ko bāze saskārās.
Vietējie grauzēji, kuri bija adaptējušies pie visām padomju žurku indēm, mira vai nost no bada. Grauzts tika viss izņemot metālu un betonu. Kā gadījās kā ne, tai vakarā žurkas ēdienkartes paplašināšanas nolūkos nolēma nodegustēt elektrības vadu izolācijas materiālu. Vairākiem grauzējiem šī bija pēdējā maltīte viņu īsajā mūžā.
Zinaīda ārā uz beņķīša pīpēja belamorku līdz pēkšni konstatēja apgaismojuma trūkumu. Ieejot virtuvē un atsitot galvu pret durvju stenderi, viņa nolēma aizšķilt sērkociņu, lai vismaz nedaudz izgaismotu sev ceļu. Šis bija pēdējais sērkociņš Zinaīdas īsajā mūžā.
Eksplozija, kuru varēja novērot tuvākajos ciemos bija grandioza. Jāņem vērā, ka tuvākie ciemi atradās simtiem kilometru lielā attālumā. Gāzes cilsterai uzsprāgstot un sadedzinot visas laboratorijas ķimikālijas gaisu piepildīja nepatīkami saldens aromāts, ko vietējie iedzīvotāji nosauca par "Voņ Sibirskaja"
Tā arī neviens nebūtu uzzinājis par šo nepatīkamo starpgadījumu, ja zinātniskās bāzes apkārtnē nebūtu notikušas dīvainas parādības. Klīda baumas, ka viens no sādžas iemietniekiem vārdā Kazimirs esot ieguvis brīnumainas spējas uzlekt 5 metru augstumā. Sādžā sabrauca zinātnieki no visas pasaules, bet tā arī nespēja izskaidrot Kazimira brīnumainās spējas. Pats Kazimirs bija gana priecīgs. "Tagad līdz tuvējam veikalam man ir jāveic tikai 234 lēcieni", situāciju komentēja Kazimirs, slaucot rokas iespīlētajās vatētajās biksēs
Par Kazimiru ātri vien visi aizmirsa, jo neilgi pēc šī notikuma ziņas par dīvainām cilvēku spējām sāka nākt no visas pasaules. Superspējas bija ieguvis katrs tūkstošais pasaules iedzīvotājs, un tās izpaudās dažādos veidos. Daži mācēja lidot, citi staigāt cauri sienām, citi kļuva ļoti ātri, citi, lasīt domas, utt. Bet ne visu cilvēku superspējas bija apbrīna vērtas. Daži pat centās savas spējas slēpt, jo tās bija, nu kā lai to saka, diezgan nožēlojamas. Kāda Austrālijas iedzīvotāja spējas izpaudās prasmē mainīt sava urīna krāsu. Viens Latvietis iemācījās elpot caur padusēm. Kāds Dienvidkorejas iedzīvotājs no kājām izdalīja gļotas, un tagad spēja slidināties pa lamināta grīdām. Kāds amerikānis iemācījās kontrolēt sēņu kāpurus. Viens krievs varēja izdzert veselu spaini vodkas, pietam nemaz nenoreibstot. Viņš gan nebija pārāk priecīgs par iegūtajām spējām.
Pats dīvainākais bija tas, ka visi superspējas ieguvušie cilvēki izjuta tieksmi cīnīties pret noziedzību, aizstāvēt apbižotos un citus dzīves pabērnus. Nez kāpēc viņi nespēja turēties pretī kārdinājumam tērpties iespīlētos triko kostīmos un izdomāt sev dažādus supervaroņu vārdus. Supervaroņi, kuru miesasbūve nebija pati atlētiskākā izskatījās ne sevišķi estētiski. Kanādas bērni nespēja saturēt smieklus, kad cauri pilsētai skraidīja korpulentais šļakatvīrs. Šļakatvīrs mācēja mainīt savu agregātstāvokli, un esot šķidrā formā ietecēt ikvienā šķirbā. Šļakatvīra triko kostīmu rotāja Liels burts „Š” Ziemā šļakatvīrs atpūtās, jo viņa spējas nebija piemērotas aukstiem laika apstākļiem.
Varbūt turpināsies...
http://eatliver.com/i.php?n=3493