- 3/5/08 03:19 pm
-
aij.
trakums jau vairāk iekš to, ka no manas aldziņas savāc 30% +18% pvn no katra baltmaizes kukuļa un par to es, emocianālais pilsonītis, gribu arī kaut ko vairāk nekā armiju, tiesu un pārstāvi eiroparlamentā. atklāti sakot man no tā nevajag neko, paciešu tos liekēžus jo valsts man garantē kautkādu(par nožēlau apšaubāmas kvalitātes) izglītību(kas vēl piedevām ir obligāta), veselības aprūpi un dranķīgu advokātu. redz tā kā es maksāju nodokļus (lasīt algu) man liekas ka varu padiktēt ar ko vajadzētu nodarboties valdībai. es valdību redzu kā administratoru, kas parūpējas par manām un līdzcilvēku cilvēktiesībām, nevis abstraktu institūciju kopumu.
atslodzei anekdote:
- Kad aizej pie trūcīgā, viņš ir viesmīlīgs un mēģina palīdzēt, kā vien var. Kad aizej pie bagātā, viņš neko neredz. Es nesaprotu – vai tiešām tas viss naudas dēļ?
- Paskaties laukā pa logu! Ko tu tur redzi?
- Sievieti ar bērnu, pārīti pastaigājamies, vīrietis ar suni...
- Labi. Un tagad paskaties spogulī! Ko tu redzi?
- Ko gan es tur varu redzēt? Tikai pats sevi!
- Nu re: logs ir no stikla un spogulis ir no stikla. Atliek pievienot nedaudz sudraba, un tu redzi vairs tikai sevi!