- 12/12/07 04:06 pm
-
Studējusi esmu biznesa vadību, bet jau kopš bērnības skatos Panorāmu un lasu avīzes, arī ziņu portālus. Zini, ir dažādi uzstādījumi. Ir cilvēki, kuri man konkrētā tekstā ir pateikuši - da, man pajāt, ka viņi tur visi korumpēti un kādi tur tie likumi, attīstības programmas, deklarācijas etc. - tas uz mani neattiecas. Tad es prasti cenšos oponēt, ka attiecas gan, jo inflācija ietekmē mūs visus, tāpat taču lietojam sabiedrisko transportu/braucam pa valsts ceļiem, maksājam par elektrību etc. Kā atbildes reakcija ir atruna - nu jā, bet es taču tāpat nespēju ietekmēt ne tos cilvēkus, ne lēmumus. Var gan ietekmēt. Pirmais moments, katram cilvēkam ir jābūt viedoklim par to, kas notiek, jo šī ir mūsu visu kopējā valsts, nevis kaut kāds oligarhu prihvatizēts zemes pleķis, kurā valda viens vai daži cilvēki. Otrs moments, es esmu atbildīga par savu balsi, ko nododu vēlēšanās. Trešais moments, nākamajā rindkopā. Caur interesēšanos par politiku, sabiedriskajiem un ekonomiskajiem procesiem, caur saviem komentāriem un personīgo sašutumu es paužu attieksmi un veidoju savu lēmumu - vai es nobalsoju pareizi un par ko balsot nākamreiz. Tās ir gan mūsu tiesības, gan atbildība un pienākums. Man kaut kā liekas, ka liela daļa no tā, kas notiek politikā, mani skar tiešā veidā!
Kas attiecas uz pretrunām un sava viedokļa formēšanu, zināšanas par attiecīgajām tēmām uzkrājas laika gaitā. Tas, ko esi lasījis un analizējis iepriekš, veido priekšstatu un argumentus, lai izvērtētu vienu vai otru pozīciju, lai nonāktu pie tā kopsaucēja, lai, tēlaini izsakoties, atsijātu graudus no pelavām. Mūsu cilvēku lielākā problēma ir pārāk īsā atmiņa un nespēja lietas skatīt kopsakarībās. Kaut vai par to pašu politiku, kur ir tik izteiktas vairākkārtējas kāpšanas uz viena un tā paša grābekļa. No pārvaldības un polittehnoloģijas viedokļa, ar stulbiem cilvēkiem ir iespējams manipulēt - iestāstīt, pārliecināt un pakļaut tos. Ar cilvēkiem, kuriem ir savs viedoklis, tas tik vienkārši nepadodas. Ja Latvijā būs tik daudz stulbu cilvēku, kuriem ir vienalga un kuriem nekas vairāk par savu pakaļu neinteresē, tad nebūs te nekāda demokrātija, tautas pārstāvība, valsts attīstība un piena upes ar ķīseļa krastiem! Būs tā kā ir tagad - atsevišķu cilvēku interešu projektu realizācija.
Vēl trešais variants ir iet iekšā sistēmā - politikā, atsevišķās augstākajās institūcijās - un virzīt valsts attīstību. Es esmu tur bijusi. Un sapratusi, ka tā ir mašinērija, kas salauž un pakļauj pat spējīgus un gudrus cilvēkus. Viss tiek kontrolēts. Ir vajadzīga baigā masa, lai mainītu pastāvošo iekārtu un tradīcijas, viens cilvēks tur nevar neko iesākt. Tāpēc es cenšos saglabāt tādu veselīgu attieksmi - būt lietas kursā, sekojot līdzi aktualitātēm un analizējot, tajā pat laikā netaisos krist 'vilcienam zem riteņiem', jo zinu, ka šobrīd no tā nebūs rezultāta. Galvenais ir domāt!