- Kāpēc es Vairu vairs nemīlu
- 11/27/06 10:45 pm
-
Neesmu es gudrs tais jautājumos, kas saistīti ar starpvalstu attiecībām, diplomātiju un visu veidu aliancēm/savienībām. Man jau svarīgākas tomēr tās zināšanas ar kurām varu maizītei nopelnīt, priekš kam par tādām gudrām tēmām domāt, tikai galva sāpēs, labuma nekāda. Bet nu tomēr iekšā sēž tāda interese, kāds man, kaimiņienei Līgai un pudeles brālim Leonīdam labums no šitā te NATO sabata, kas galvaspilsētā norisinās. Nu ko, es ieslēdzu televizoru un gaidu, ka kāds man paskaidros kāpēc mana naudiņa tiek tērēta gudro vīru simpoziju organizēšanai. Televizorā Vaira, mūsu viedā prezidente, viņa nes Latvju vārdu pasaulē. Ko gan viņa man saka: "NATO klātbūtne Latvijā parāda, cik ļoti valsts ir mainījusies - tai ir brīvība, miers, drošība un demokrātija".
Kāda Vairiņ brīvība un demokrātija, knapi galus kopā savelku. Maizītei vēl pietiek, bet šņabja pudeli ar vien retāk atļauties varu. Ja es pie tevis ietu par cūkkopību runāties, es jau ar tevīm gudros cūkkopju terminos nerunātu, bet kā cilvēkam apskaidrotu, vienkāršā valodā. Bet tu man te par globālām konceptuālām tēmām pārgudrā valodā vervelē. Arī tie pārējie mūsu gudrie vīri ar Kalvīti priekšgalā. Kalvīts gan man patīk, viņš sivēnam līdzīgs. Tas jau nebija ļauni teikts. Bija man kādreiz tāds kārtīgs ruksis, par Ratmani viņu saucām. Liels, resns un gudrs šis, pilnīgi žēl toreiz viņu kaut bija. Vēl tagad atceroties asariņu notecinu. Tas ruksis pēc sejas un gluži kā Kalvītis, pēc rakstura arī.
Es te no tēmas novirzījos. Nu jā, pat Kalvītis paskaidrot man prastam cilvēkam neprot kāds man labums no šitā te samita. Toreiz, kad visi gudrie par eiropas savienību runāja, tad arī man nepaskaidroja, kas man daļa gar kaut kādām investīcijām un starptautiskajām attiecībām, ja dzīve no tā labāka nekļūst. Cerēju, ka pēc gadiem būs labāk, bet nekā. Tādēļ vēlējos tikai jums viedie cilvēki lūgt, kad kaut ko dariet, tad paskaidrojiet man ar. Es jau apzinos, ka neesmu tas pats gudrākais pilsonis, varbūt pārējie to visu saprot, bet es tikai tāds padumjāks pagadījies. Bet nu ļoti tomēr zināt gribās, ja es kaut nedaudz no tā visa saprastu, tad es gulēt mierīgāk varētu. Ja man būtu labāks miegs, tad laimīgāks būtu un tik ļoti nešķendētos par dzīves grūtībām, bet strādātu vairāk. Un jo es vairāk strādātu, jo saldāku dzīvi sev un pārējiem darītu.