- Nekas jau nav noticis. Vispār...
- 8/17/06 03:22 pm
-
Kāpēc vīrieši ir tik ļoti uzburti uz futbolu, alu, sēdēšanu bāros un makšķerēšanu sestdienās? Vai tad sievietes pie mums ir tik ļoti zemē metamas, ka vīrieši to vien dara kā cenšas izvairīties no viņu kompānijas un ignorē viņu vajadzības. Savā ziņā daļa patiesības jau tajā ir.
Vienā no burvīgajām sestdienas pēcpusdienām sēdējām ar draugiem vietējā dzertuvē un malkojām saldo burmul... nu jā, neslēpsim, alu. Lai veldzētos no karstuma. Tikko sākusies vasara bija tik intensīva, ka domas bija visai notrulušas, bet paši sasvīduši kā seski.
Tā nu mēs, trīs draugi, malkojām alu un mēģinājām pierast pie karstuma, un priecājoties, ka drīz būsim sadzērušies un varēsim no sirds izrunāties par futbolu. Par mūsu tikšanās galveno nodarbi kļuva apkārtējo sieviešu vērošana. Patiešām interesanti skatīties, kā apkārt spieto dūdiņas ar visdažādāko izmēru krūtīm. Viņas smaida, priecājas, pēta savus atspulgus skatlogos. Acis zib no viena apģērbu veikala uz otru.
"Zināt, man šitās visas dūdiņas ļoti patīk! Paskatieties, cik viņas skaistas, laimīgas. Viņām pat nav nokarājušies vēderi, smukas drēbes un nekāda celuolīta" savus novērojumus pauda Alfrēds. Un Vidvalds turpināja: "Jā, un viņas ir tik kārtīgas, koptas, ērtas, bet tajā pašā laikā diezgan simpātiski ģērbušās!" "Jā, bet manējā sieva glītu apakšveļu pa mājām nenēsā, tikai semeikas un vēl viņa reti kad guļ ar manīm, parasti attaisnojoties, ka sāpot galva" teica Alfrēds un nodūra galvu. Mēs uz viņu paskatījāmies ar līdzjūtības pilnu skatienu. Bet tad Vidvalds nopirdās un mēs sākām skaļi smieties.
"Un vēl, kapēc tās sievas nevarētu būt tādas pašas kā tās dūdiņas pornofilmās, nu tādas vienmēr gatavas kniebties, skaistas. Viņām neko nevajag, ne jaunu cepešplīti, ne komplimentus, nerunājot nemaz par rotas lietām" Vidvalds noteica. "Laikam esam izvēlējušies sev nepareizās sievas, vajadzēja aprecēties ar kādu no pornofilmas, tad gan dzīvē veiktos" Es piebildu.
Un tā nu mēs sēdējām, runājām, runājām un runājām, līdz bijām kārtīgi piemāvušies. Tad atvadījāmies un devāmies mājās.
Ienācu mājās nevainojamā izskatā un nobriedis vakara seksam, bet mana sieviete pat nepagrieza galvu uz manu pusi — viņa bija ieurbusies ekrānā. Es jau neskumu — zināju, ka ziepjuoperas — tā ir īstu sieviešu izklaide, un labāk netraucēt to skatīties. Man atmiņā atausa puslīdz patiess, puslīdz anekdotisks stāsts par kādu lietuviešu vīrieti, kurš pārslēdza televizora kanālus brīdī, kad sieviete skatījas ziepju operu. Viņam seksa nebija 2 mēnešus un pusdienas ilgu laiku nācās gatavot pašam.
Iespējams, viņa nepamanīja arī to, kas notika vēlāk. Klusēdami ēdām vakariņas. Nē, es muldu, klusēju es, viņa stāstīja par ziepeni, nolaida asaru runājot par Hose Ignasio mīlestību. Bet es klusēju. Šķiet, viņa pat to nepamanīja, viņa arī nepamanīja, ka es joprojām esmu gatavs seksam.
Tā arī nekas mums nesanāca, viņa neizprata manas dziļākās vēlmes. Viņa vienkārši ņēma un aizmiga vakarā skatoties kaut kādu lētu melodrāmu. Nu ko. Es pārslēdzu televizoru uz porno kanālu, un skatījos tajās daiļajās būtnēs, kuras vienmēr ir gatavas mīlēties, un viņām nav nekas pretī, ka veči sadzeras, sarunājas un brauc makšķerēt, viņām galvenais ir mīlēties, ā un jā vēl skaļi kliegt.
Nekas taču nebija noticis... Vienkārši es pavadīju nakti kopā ar trim jaukām spāņu sievietēm televizorā. Un man tā gribējās iekļūt iekšā tur un dzīvot mūžīgi, bez problēmām. Tikai tas.... kā reālajā dzīvē tik bieži pietrūkst.
Ja nu kāds nesaprata