- Svētku dienas
- 5/25/06 07:39 pm
-
Pēdējā laikā ir sacelta baigā ažiotāža ap tām svētku dienām. Vispār varētu jau ņemt talkā kādu no vecajiem padomju kalendāriem un katru dienu svinēt un žūpot. A slikti vai? Pirmdien skursteņslauķu svētki, otrdien sētnieku svētki, trešdien santehniķu svētki, ceturtdien holoznieku svētki un tā tālāk.
Bezsvētku dienās varētu ieviest jaunus, modernus, mūsdienīgus svētkus. Nu daži piemēri:
Sakarā ar kādreizējo realitātes šovu bumu varētu ieviest Talantu Fabrikas svētkus. Šajā dienā vajadzētu darīt to, kas latviešiem vislabāk padodas - dziedāt un pieminēt kādreizējās saulainās dienas, kad zāle bija zaļāka un veikalu plauktus rotāja nekvalitatīvi popmūzikas kompaktdiski. Tad vēl sakarā ar šiem svētkiem varētu pieminēt talantīgās talantu fabrikas dziedātājas Aišas nevainības zaudēšanas dienu.
Ar sāpju pilnu sirdi un melnām karogu lentām ik gadu tiks pieminēta Bankas Baltija bankrota diena. Šajā dienā par tradīciju varētu ieviest valdības solījumu kādreiz tomēr apkrāptajiem ļaudīm zaudēto nadu atdot. 2280. gadā, valdība savu solījumu realizēs, kad dzīvi būs palikuši pēdējie 23 BB naudas noguldītāji. Ā, un šajā dienā visi varētu pulcēties lielpilsētu ielās un gaudot, ka visi viņus vienmēr piedirš.
Zemnieku atceres diena varētu notikt arī katru gadu. Šajos svētkos vecie ļaudis pulcēs jaunos ap ugunskuriem un stāstīs par tām laimīgajām dienām, ka latvju tauta vēl pa zemi rakņājās un gotiņas slauca. Un tad ieradās Eiropas savienība nahrenizēja visus zemes kašātājus un lopu mocītājus. Zemnieku stāstnieka statusu var tikai pārmantot. Stāstnieku dzīslās vienmēr plūdīs zemnieku asinis.