- 3/22/06 11:39 pm
-
Šodien iešāvās prātā ašā ideja. Da vai ka saraksīšu dzejolīti par aizkapa dzīvi. Nu ideja sekojoša. Uz sliekas muguras dodos zemes centra virzienā uz to vietu, kur visi līķīši tusējās. Nu a tur tā vieta ir sadalīta vairākās daļās. Tur ir gan vēnu griezēju pēcnāves nodalījums, kur visi depresīvie guļ vannās un mūžīgi tecina asinis. Tur ir arī slīkoņu nodalījums, kur ir tikai ūdens, viņi tur pluņčājās kopā ar aizkapa zivīm. Tur pat ir lecēju no augstuma nodalījums, kuri ir iespundēti bezdibena telpā un nepārtraukti kaut kur krīt. Nu un tad paverās durvis un aizkapa valdnieks man ierāda manu telpu. Man, redz, ir jau rezervēta vieta pašnāvnieku kvartālā, nodalījumā ar uzrakstu: "dažādi".
Tā arī protams neko neuzrakstīju, nu labi, tomēr uzrakstīju 2 rindas:
Uz sliekas jāju tālu projām
Cauri zemei kāju noblietētai
Tā arī varenais dzejolītis beidzās...
Labi, šī vakara pašņirgāšanās aktam nu jau pietiekami teikts.