- Sen nav nekas pseidointelektuāls teikts
- 1/25/06 01:06 pm
-
Sākumā izdomāju nodefinēt, kas manā skatījumā vispār pseidointelektuālisms tāds ir un ko tas ziemā ēd. Pseidointelektuālis varētu būt cilvēks, kas dzīvo pēc principa: "Es klausos mūziku, tātad esmu mūzikas pazinējs, es apmeklēju mākslas galerijas, tātad esmu mākslinieciski tendēts, es lasu gudras grāmatas, tātad pats arī esmu gudri filozofisks". Nu kaut kā tā.
Lai cilvēks justos labi viņam dienā ir jāsaņem vismaz:
12 pozitīvi pieskārieni
10 komplimenti
2 litri alus
Atšķirībā no informācijas avotiem cilvēku domas šajā jautājumā mēdz atšķirties. Bet doma paliek viena un tā paša, ka cilvēkam dienas laikā ir jāsaņem pietiekami daudz pozitīvas emocijas/iespējas pašapliecināties/sajūsmas brīžus, lai viņš redz justos labi. Nedaudz primitizējot šos apgalvojumus es varētu teikt, ka cilvēkam dienas laikā ir jāsaņem pietiekami daudz Prieka/Sajūsmas/Pašapliecināšanās, jeb PSP. Kāpēc PSP, jo katrs sevi cienošs pseidointelektuālis uzskata par nepieciešamu savos murgojumos ieviest kādu pašizveidotu terminu, tādā veidā visu sarežģījot un pievienojot saviem rakstiem intelektuālu pieskaņu.
Nu kādus PSP cilvēks iegūst ikdienā. Ņemšu par piemēru sevi, šodien nopelnīju pieaugušo pedagoģijā 9, dabūju 1/2 ilgu PSP. Parunājos ar kursabiedriem, dabūju 20 min garu PSP. Sataisīju kompi vienai firmai dabūju 25 min garu PSP + paldies. Nu kaut kā tā. Un tad viss šitais te dienas laikā sasummējās kopā un rada kopējo dienas noskaņu, cik labi tad pa dienu un dienas beigās tas cilvēks jūtas.
Patiesībā jau baigi daudz PSP var arī iegūt cibā. Dabūji komentāriņu nopelnīji nedaudz, tevi kāds nocitēja nopelnīji vairāk, izfiškoji dziļo domu, vispār PSP plūst pāri malām. Un tad galu galā sanāk, ka iestājas dziļa atkarība no cibā iegūtā PSP, un cilvēks kļūst ļoti jūtīgs pret to visu cibas padarīšanu. Un kad ciba neiet, tad nu sākas sūdi, jo jāatrod tak kāds cits veids kā PSP iegūt.
Ai karoče sanāca man galu galā kārtējais plaģiāts par tēmu "peņpunkti"