November 25th, 2007

• Sadzīve
• 11/25/07 01:04 pm
• Dzīvot kopā 4istabu dzīvoklī ar dažādiem cilvēkiem patiesībā ir tīri jauki. Dažkārt sanāk mosties no baudas kliedzieniem rītā. Dažkārt kopistiski noskatīties kādu filmu. Bet ir viena lieta, kas mani mēdz uzdzīt kārtīgu dusmu lēkmi. Patiesībā jau tas ir ļoti banāli, bet nu tomēr. Man ir 2 lielas puslitrīgas krūzes, kas paredzētas tējai un kafijai, kā arī viens liels šķīvis no kura var ēst un nekas nebirst pāri malām. Atnāku mājās, skatos panna netīra, manās krūzēs piekaltis muslis, un šķīvis mētājas izlietnē pilns ar ketčupu. Nomazgāju savus traukus, paēdu, atkal nomazgāju traukus, nolieku lai žūst. Atnāku nākamajā dienā mājās, skatos, atkal panna netīra, šķīvis izlietnē, viena krūze mētājas istabā, otra izlietnē. Bļin, matj vašu, un tā regulāri. Labi, ka zeķes mums nav kopīgas.
• 11 commentsLeave a comment

• Viņam nav ko slēpt
• 11/25/07 01:20 pm
• Tikko bezjēgā atcerējos vienu notikumu iz pagātnes. Braucu ar senčiem mašīnā pa Rīgas ielām. Netālu no mēbeļu nama, ielas malā stāv onkulis pilnībā pliks kā no mātes miesām nācis un skatās pretīm braucošo šoferu acīs. Uz ceļa neliels sastrēgums. Nezinu ko onkulis gribēja pierādīt, varbūt ekshibicionistiskas tieksmes, varbūt prātiņš uz vecumu īsāks palicis. Nav svarīgi. Bet atmiņā iesēdies viens kadrs. Garām onkulim iet gados paveca tantiņa. Viņa pieiet onkulim klāt, tā demonstratīvi paskatās, kas viņam priekšā, pēc tam paiet soli atpakaļ un paskatās kas onkulim aizmugurē. Onkulis nekādā veidā nereaģēja, turpināja stāvēt ceļa malā. Tantiņa apmierinājusi savu interesi devās tālāk. Slimi, faking slimi.
• 2 commentsLeave a comment