March 22nd, 2006

• 3/22/06 11:27 pm
• Ja agrāk runāšanu uzskatīju par informācijas iegūšanas un grupveida analīzes procesu. Tad tagad toties to izmantoju tikai sociālo un vēl dažu citu vajadzību apmierināšanai. Bet tomēr, tas ir kaut kā kropli. Smaidam un acu skatienam tomēr ir lielāks efekts.
  
  Un tagad es uz visiem skatos un neko nerunāju.
• 0 commentsLeave a comment

• 3/22/06 11:36 pm
• He, skatos oranžajā portāla. A tur viens pēc otra bijušie klasesbiedri apbērnojas. A es vēl no pokemona stadijas neesmu izaudzis, vsjo iešu slīcināt bēdas pokebumbā.
• 11 commentsLeave a comment

• 3/22/06 11:39 pm
• Šodien iešāvās prātā ašā ideja. Da vai ka saraksīšu dzejolīti par aizkapa dzīvi. Nu ideja sekojoša. Uz sliekas muguras dodos zemes centra virzienā uz to vietu, kur visi līķīši tusējās. Nu a tur tā vieta ir sadalīta vairākās daļās. Tur ir gan vēnu griezēju pēcnāves nodalījums, kur visi depresīvie guļ vannās un mūžīgi tecina asinis. Tur ir arī slīkoņu nodalījums, kur ir tikai ūdens, viņi tur pluņčājās kopā ar aizkapa zivīm. Tur pat ir lecēju no augstuma nodalījums, kuri ir iespundēti bezdibena telpā un nepārtraukti kaut kur krīt. Nu un tad paverās durvis un aizkapa valdnieks man ierāda manu telpu. Man, redz, ir jau rezervēta vieta pašnāvnieku kvartālā, nodalījumā ar uzrakstu: "dažādi".
  
  Tā arī protams neko neuzrakstīju, nu labi, tomēr uzrakstīju 2 rindas:
  Uz sliekas jāju tālu projām
  Cauri zemei kāju noblietētai
  
  Tā arī varenais dzejolītis beidzās...
  
  Labi, šī vakara pašņirgāšanās aktam nu jau pietiekami teikts.
• 3 commentsLeave a comment