vakar braukšanā kautkā beigās viss izvērtās negaidīti patīkami. nēnu no sākuma jau instruktors par šūmaheru nosauca (otro braukšanu pēc kārtas jau, parasti gan viņš nemētājas ar vārdiem lieki), tad teica, ka būs pasažiere un ka jāparāda, kā brauc profesionāli autovadītāji. es kautkā pat īpaši nesamulsu - pie tiem pasažieriem sāku pierast, kautkāda pārliecība par sevi tomēr sāk rasties, nenoslāpu ne reizi. pīppauzē uzsauca kafiju. un finālā noteica eksāmena datumu. heh, vēl jau jādacīna līdz beigām, bet kautkā te viss tik bezgala pozitīvi, tā visa gaisotne, pilnīgi mudina mācīties un braukt aizvien tīrāk un kvalitatīvāk. varbūt tas sapnis nākamgad uz radu salidojumu braukt ar savu mašīnu ir tīri reāli realizējams.