03 Februāris 2008 @ 21:41
atmiņas par kalniem..  
kalnos bija kautkā.. sasodīti labi. štrunts, ka es nemāku kāpt kalnos kā tie īsti kalnu puikas un meitenes ar visiem ekipējumiem. man pietiek ar ainavām, skatiem, dzīvnieciņiem un foršajiem cilvēkiem blakām. kautkā.. sagribējās turp atkal doties. bet sanāks tikai vasarā. nekas, pēc pusgada gan jau.. :)
 
 
( Post a new comment )
[info] on 4. Februāris 2008 - 14:42
vajag, vajag maukt uz kalniem. arii jau gribaas, taa vien rokas niez atkal kkur pakaapt. jaacieshas.
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
putns[info]zubiite on 4. Februāris 2008 - 19:49
nospamojos gan pamatiigi te..
jaa, kautkaada mistika un ljoti speeciigs pievilksahnas speeks tur ir.
reizeem ir tik labi, aizminies kaut nelielu gabalinju kautkur ar richu, shtrunts, ka asfalta celjsh.. tad apstaajies celja malaa un peeti ainavu, kalnus, superiigaas nogaazes, serpentiinceljus, debesis, skaistaas bazniicinjas, neskartos akmenjus klintaajaa, kalnu upes..
gan jau ka kalnaa kaapeejiem, kaa tev, tas viss ir daudzreiz speeciigaaks - juus jau tiekat tur, kur kaajaamgaajeeji var tikai sapnjot tikt. :)
ehh. siekala tek. bet gan jau. gribeetos uz juuliju aizshaut uz kaadu nedeelju prom uz turieni. :)
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)