varbūt vienkārši jāliekas mierā, jābeidz stresot par to, kā nav vai ko nevar tagad un tūlīt, jānopērk un jāiepļauj kāda nervu šaiba un jādzīvo mierīgi tālāk ar domu, ka nevajag censties visu tik skaisti, perfekti un burvīgi labi izdarīt. lai gan, es jau negribu nemaz tik ļoti ideāli. gribu tikai kā bija, bet kā vairs nav.
nez, kā tas ir, ka iepļauj ko nomierinošu, diez tas palīdz uztver situācijas un cilvēkus savādāk? neticu, ka mana attieksme un prasības un izjūtas varētu mainīties no kautkādas mistiskas ripiņas. varbūt vien nedaudz pieklust. bet tas nedarītu to sajūtu mazāk sāpīgu. a varbūt darītu.
es laikam pārāk ilgi pārdzīvoju, bet nu jā, jopcik, kāpēc nevar tā, ka paturēt cilvēkus un attiecības un izjūtas nemainīgus uz ilgāku laiku. vieglāk ir neredzēt un nedzirdēt, bet tas gluži otrādi padara asākas tās izjūtas un nepalīdz itin nemaz viņas slāpēt.

sviests.