bija piedzimis sīkais. tipa it kā meitene, it kā puika, nu nevarēja tur saprast. jamam gan bija baigais caurums ar kautko iekšā nesaprotamu starp kājām, bet neviens neriskēja noteikt dzimumu. tad mazulis meklēja ar lūpām kur paēst, šim tika piespēlēts zīdaiņu pudeles mīkstais gals, bet pašas pudeles tur nemaz nebija. pie krūts mazulis tā ar netika. bet nekādas brēkšanas ar nebija. pēc tam devos ar jamo uz rokām uz kautkādu gaiteni, tur bij bildes pie sienas rāmīšos, bij tāds krēslains, kautkādi krēsli vēl bij gar sienām salikti. un bij arī skapji pie sienām tipa tādi kā ugunsdzēsēju piederumu skapji, bet tik tur kkas cits bij iekšā. a kas- neaceros. tad sīko ienesu istabā. tur tip divas dakteres šķiet. abas stāvēja un skatījās uz sīko. a jams tika uzcelts uz galda, apklāta ar pabiezu, mīkstu drēbi šķiet. tad nu sīkais tur sēdēja, ik pa brīdim jamam notrīcēja kreisā kāja un labā roka. mēģinājām visas 3 rast izskaidrojumu, kādēļ tā. beigās tika izspriests, ka tas varētu būt aizgūts no manis- tip man ar reizēm noraustās kāja. nu neko, pēc tam tika konstatēts, ka sīkais tomēr top par puiku- meiteņu dzimuma iezīmes sāka izzust. tad jamais tika koridorī noguldīts uz krēsliem, jamam uzvilku plānu kombinzonu, tad ieliku iekš biezāka gaiši zila kombinzona. ak jā, pamperus jamais ar nevalkāja. lieliski iztika bez. njā, glīts puika jams bij, gaišiem matiem, lielām zilganām acīm.