15th.Apr.2007 | 10:34 pm
From:: zooey
šovakar ir viens no tiem mierīgajiem vakariem, kad apkārt valda harmonija. no rīta noskatījos crank (filma tikpat nebaudāma kā skaņa, ko rada nagu vilkšana pāri skārdam) - par to, kā adrenalīns atļauj (iz)dzīvot
mājās nākot ieraudzīju ezīti šķērsojam ceļu. paņēmu nelaimes čupiņu rokās un pārnesu. bet viņš, savukārt, pārnesa manī visu savu drebelīgumu un klusumu, nemanāmi injicējot ar savām kažoka adatām pilnīguma un sāta sajūtu. tāds sava veida morālais adrenalīns. fiziski esmu gatavais miera mika - stumjams, bakstāms, apčubināms, nožēlojams. bet morāli mani pulsē adrenalīns. nespēju ne sakarīgi domāt, ne spēju pavēlēt savai ārējās izturēšanās manierei (fiziskajam līmenim). sirds sitas arvien straujāk un straujāk, bet tu esi maziņš robotiņš, slēpta pelēkās masas daļiņa ar savu lēno, lācīgo gaitu un viltīgo smaidu uz sejas
dzīve piš* visās jomās, hehe
*atvainojos par rupjību, frenij
mājās nākot ieraudzīju ezīti šķērsojam ceļu. paņēmu nelaimes čupiņu rokās un pārnesu. bet viņš, savukārt, pārnesa manī visu savu drebelīgumu un klusumu, nemanāmi injicējot ar savām kažoka adatām pilnīguma un sāta sajūtu. tāds sava veida morālais adrenalīns. fiziski esmu gatavais miera mika - stumjams, bakstāms, apčubināms, nožēlojams. bet morāli mani pulsē adrenalīns. nespēju ne sakarīgi domāt, ne spēju pavēlēt savai ārējās izturēšanās manierei (fiziskajam līmenim). sirds sitas arvien straujāk un straujāk, bet tu esi maziņš robotiņš, slēpta pelēkās masas daļiņa ar savu lēno, lācīgo gaitu un viltīgo smaidu uz sejas
dzīve piš* visās jomās, hehe
*atvainojos par rupjību, frenij