par mandarīniem
5th.Apr.2007 | 01:18 am
From:: zooey
tā saucamie tangerines ir viena sasodīti interesanta (ēdam)lieta. lai kā es neciestu mandarīnveidīgos, pēdējā laikā skaistākajās dzirdētajās dziesmās ir tieši šie augļi pieminēti. ak, spektore, ak, džordža. un tās dziesmas burtiski gāž nost no kājām... liegi noguldinot un pēcāk nolīdzinot ar zemi
tie ir pieskārieni. tik maigi un mīļi, ka nogalina, nē, liek 'mirt nost', tirpām skrienot no pēdām līdz pat kaklam. jo maigāk, jo labāk, jo atvērtāk, jo sāpīgāk. (un šeit, bonij (piedod, frenij, man šodien virsū no zila gaisa uzkrita bonija ar savu pozitīvisma un mīlestības kampaņu), es atzīstos, ka pēdējās divas nedēļas esmu bijis ĪGŅA). šķiet, ka visa pēdējo mēnešu nožēlojamības, prieku, asaru, klusuma un stikla lausku putra lēnām ir samaisījusies un izveidojusies par tomātu sulu (lieki piebilst, lasītāj, ka man riebjas tomātu sula), kura pa mazam malciņam tagad ir jārij nost. un es riju, un es, šķobot savu ģīmi, pieciešu katru pretīgo malku, katru maigo pieskārienu. bet no otras puses - varbūt man visa tā (pieskārienu, asaru un klusuma) ir par maz, tāpēc es arī sitos pret gājējiem-bojāgājējiem un cilvēkiem-līdzcilvēkiem, iekšēji kliedzot pēc pieskāriena, harmonijas un p(a)rastām, triviālām emocijām. kā teiktu grehems no 'the crash':
tie ir pieskārieni. tik maigi un mīļi, ka nogalina, nē, liek 'mirt nost', tirpām skrienot no pēdām līdz pat kaklam. jo maigāk, jo labāk, jo atvērtāk, jo sāpīgāk. (un šeit, bonij (piedod, frenij, man šodien virsū no zila gaisa uzkrita bonija ar savu pozitīvisma un mīlestības kampaņu), es atzīstos, ka pēdējās divas nedēļas esmu bijis ĪGŅA). šķiet, ka visa pēdējo mēnešu nožēlojamības, prieku, asaru, klusuma un stikla lausku putra lēnām ir samaisījusies un izveidojusies par tomātu sulu (lieki piebilst, lasītāj, ka man riebjas tomātu sula), kura pa mazam malciņam tagad ir jārij nost. un es riju, un es, šķobot savu ģīmi, pieciešu katru pretīgo malku, katru maigo pieskārienu. bet no otras puses - varbūt man visa tā (pieskārienu, asaru un klusuma) ir par maz, tāpēc es arī sitos pret gājējiem-bojāgājējiem un cilvēkiem-līdzcilvēkiem, iekšēji kliedzot pēc pieskāriena, harmonijas un p(a)rastām, triviālām emocijām. kā teiktu grehems no 'the crash':
It's the sense of touch. In any real city, you walk, you know? You brush past people, people bump into you. In L.A., nobody touches you. We're always behind this metal and glass. I think we miss that touch so much, that we crash into each other, just so we can feel something.