15th.Oct.2006 | 10:52 pm
From:: zooey
sīkumi kā mazi, raibi un glazēti stikla mozaīkas gabaliņi veido manu pasauli krāsaināku. iespīd saule un gaisma caur daudzkrāsaino stiklu sāk spēlēties - tad var skraidīt ar basām kājām un ķert raibos gaismas spektra zaķīšus. bet dažkārt mozaīka saplīst un nākas skraidīt pa stikla lauskām. mazās, sāpīgās skabargas saduras pēdās un sāp katru reizi, kad sper soli
un tad ir bail staigāt, jo var sāpēt. bet var arī nesāpēt
es nolādu visus vienaldzīgos un lempīgos garāmgājējus, kuri nejauši saplēš stiklu, noskatās: 'eh, kas tā par daiļu bildi bija' un turpina savas gaitas, kā arī sevi par to, ka staigāju apkārt basām kājām, neredzēdams asos stikla pīķus. un pats stulbākais - man nemaz neienāk prātā izraut pēdās jau sadūrušās lauskas
nešķaidiet, lūdzu, stiklus, man jau ir apnicis līkloču laipot cauri dzīvei ar naivu cerību neuzdurties kādam sen atpakaļ nomestam stikla gabalam
un tad ir bail staigāt, jo var sāpēt. bet var arī nesāpēt
es nolādu visus vienaldzīgos un lempīgos garāmgājējus, kuri nejauši saplēš stiklu, noskatās: 'eh, kas tā par daiļu bildi bija' un turpina savas gaitas, kā arī sevi par to, ka staigāju apkārt basām kājām, neredzēdams asos stikla pīķus. un pats stulbākais - man nemaz neienāk prātā izraut pēdās jau sadūrušās lauskas
nešķaidiet, lūdzu, stiklus, man jau ir apnicis līkloču laipot cauri dzīvei ar naivu cerību neuzdurties kādam sen atpakaļ nomestam stikla gabalam