Tiem laimīgajiem, kuri māk vērpt intrigas, smaida un tos mīl, no tiem baidās, tos ciena. Tos, kuri ir atklātas dabas, tos ienīst, tos nevēlas dzirdēt, tos mīda kājām. Un tie, kas māk vērpt intrigas, tie ievelk tajās sirdskaidros un rāda ar pirktsu: "Nu mēs visu redzējām, redz kāds Tu esi, redz." Dodiet vienu intrigu, ko taisījuši nelieši, un iepiniet tajā sirdsšķīsto - cietējs būs tas, kurš par to neko nezinās, neko nebūs darījis un brīnoties tomēr būs pateicis kaut ko nepareizu.
Bet tu maz zini, ka tas ir uz vislaik? Jo savādāk es nemāku, ja jau reiz esmu tik tālu nonākusi, tad visa un līdz galam :)