Izbīli manī rada tāds viens zemapziņas durklis. Ja sliktās dienas būtu vairākumā attiecībā pret labākajām dienām, tad... tad es varu nenoturēties un noskūpstit garāmejošu senmīlētu mīlēto. Ah, tagad es to tā rakstu, bet Jums jāsaprot, ka es to rakstu vēsi, analizējot, baisām nojautām krūtīs, bet tā nenotiks, jo es taču esmu stipra un man jāpaliek tādai. Piedodiet, ja Jūs nesapratāt un pārpratāt - es negrasos to darīt, bet tad, kad viss ir slikti un viņš ignorē mani, es, protams, jūtu sevī kaut kādas sātaniskas tieksmes. Piedodiet man, es nezinu, vai pati varu piedot sev.