Svētais Asīzes Francisks

Dievs, lai topu par Tava miera ieroci:
Lai nesu mīlestību tur, kur valda naids,
Lai piedošanu dēstu tur, kur pārestība,
Lai vienotība iemājo, kur nesaskaņa,
Lai patiesība tur, kur maldi iedēstīti,
Lai ticība tur iedegas, kur šaubas māc,
Lai uzvar cerības, kur izmisums,
Lai gaisma uzaust tur, kur tumsība,
Lai prieku nesu tur, kur skumība!
Dievs, es Tevi lūdzu:
Lai pārplūstu ilgās dot,
Bet ne – ņemt,
Lai alkstu ne tik daudz būt saprasts,
Kā citus saprast!
Ne tik daudz būt mīlēts,
Kā citus mīlēt!
Jo rodi tikai tad, kad atdod sevi,
Aizliedzot sevi – iemanto sevi!
Nomirstot sev –
Dzimsti Mūžīgai Dzīvībai!

Es – tās ir daudzas lietas
Un es esmu vienota šajā daudzveidībā
Esmu Meita, Mīļākā un jaunava,
Esmu Līgava, Sieva un Māte,
Esmu Draugs, Skolotāja un Skolniece.
Man ir daudz masku
Es mainu daudz drēbju

Es eju pa savu Ceļu,
Es sekoju Amata prasībām,
Es sekoju senajiem dieviem.
Es eju pa savu Ceļu.

Es netraucēju citiem.
Katru dienu es izzinu Dievieti,
Katru dienu es izzinu Dievu,
Katru dienu es izzinu Visumu,
Katru dienu es izzinu sevi.

Es sekoju Riteņa gaitām,
Es sekoju Mēness ceļam debesīs,
Es sekoju tās transformācijām,
Es sekoju sveces liesmai,
Es nolaižos jūras dziļumos,
Es lidoju ar vēju,
Es ieklausos zemē

Es esmu medījums un Medniece,
Miegā es esmu Mēness un Saules spēks,
Esmu pakļāvīga un valdonīga,
Uzticamāku par mani neatrast,
Neatrast arī lielāku dumpinieci,
Kas līdzinās man.
Esmu divējas dabas,
Esmu meita savai mātei un tēvam,
Esmu lepna uz sevi un savu izcelsmi.

Es redzu lietas, kuras citi neredz,
Es atveru cilvēkiem acis,
Lai gan mēdzu būt akla kā visi.
Es meklēju sevi ik mirkli,
Savu būtību satvert.
Es Zinu, taču nelietoju
Savas zināšanas ļaunumam.
Es neiejaucos Visuma gaitā,
Bet es šo gaitu veicinu.

Jūs ievērosiet mani pūlī
Jūs ievērosit manas acis,
Jūs visu sapratīsit.
Esmu Dieva un Dievietes skaistums,
Dzīvības mūžīgā elpa,
Esmu ūdens un es esmu gaiss,
Esmu ūdens un zeme un elpa.
Es esmu sieviete