Grozgalvīša piezīmjlāde [entries|archive|friends|userinfo]
Karlsons, kas dzīvo

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[3. Jun 2007|10:42]
šonakt es sajuku prāta, pa miegam, tā vismaz man liekas, nenormāli pretīga sajūta
Linkir doma

[2. Jun 2007|20:37]
nekas nav tā kā gribētos, izņemot Kalngali, un arī tur ir viens mīnuss - nesanāk laika izpeldēties
Linkir doma

[1. Jun 2007|10:07]
sabāza vakar implantus žoklī, nevar teikt, ka patīkami bija, bet tagad viss puslīdz kārtībā, laikam pat braukšu uz treniņu
Link2 raksta|ir doma

[31. Maijs 2007|11:09]
brīnumi nenotika, ir mums tagad paklausīgs prezidents, riebjas man tas viss.
Link2 raksta|ir doma

[29. Maijs 2007|23:20]
nu re, biju ar meitēniem uz Placebo. Tas ir līdz arēnas durvīm un tālāk jau tad katrs par sevi. Sajūta dīvaina, kā jau ne savā šķīvī, tik daudz jaunu, pavisam jaunu un vēl jaunāku cilvēku apkārt. Resp. sēžu, gaidu sākumu un jūtos kā dinozaurs, līdz skaņu viļņi sadod pa iekšām, decibeli sašķērē ausis, pāršķeļ bruņas un salien smadzeņu podā. Vobščem bija labi.
Linkir doma

dzimene [28. Maijs 2007|07:31]
Izveidots: 2005-05-28 01:03:04
Link5 raksta|ir doma

[25. Maijs 2007|10:32]
man patika Kvadraciklu pirmā daļa, Gutenmorgens jānopērk, un tagad gan beidzot pie darba
Linkir doma

[25. Maijs 2007|10:11]
pilnas avīzes ar Zatleru. Jo vairāk cilvēks izsakās, jo drūmāka aina paveras.


atcerējos dienasgrāmatas saukli "Cālīti par prezidentu!"
Linkir doma

[25. Maijs 2007|01:25]
gribēju tik aci iemest, bet aizmalstījos ne pa jokam, nu nekas, dažas stundas tomēr sanāks pagulēt.
Linkir doma

[21. Maijs 2007|10:03]
stundu braucu uz darbu padsmit kilometrus, laikam būs jāmaina dienas kārtība un jāsāk darbs astoņos. Žēl tā laika, kas jāpavada mašīnā. Un ja vēl gadās priekšā tāds, kas neko nav dzirdējis par braukšanu plūsmā.
Linkir doma

[20. Maijs 2007|20:24]
Dzeru alu, pa laikam strādāju un klausos putnu balsīs aiz loga, nekā - nupat jau rimušies.
Vakar pēc Muzeju nakts gribējās ko nebūt foršu par Smilģa muzeju uzklabināt, bet Ciba nebij vēlīga un šodien jūsma jau nedaudz pabalējusi. Vienu brīdi jau likās, ka nebraukšu vispār. Treniņš bija super ilgs - piecas ar pusi stundas (pa vidu palaida mūs uz brīdi līdz jūrai aizskriet, pabradājos, žēl, ka pelkostīma un dvieļa nebija līdzi, nākamreiz gan atklāšu peldsezonu!), un, mājās tikusi, biju pie beigām, stulbā kāja divtik liela kā veselā un spēka nedrusciņas. Bet sajūta forša. Šis bija savā ziņā īpašs treniņš - pirmo reizi devos uz mūsu vietu viena pati un atradu bez problēmām, kas nemaz nav tik pašsaprotami, kā varētu likties; pirmo reizi piedalījos nūju vicināšanas pasākumā, un gāja pat labāk par dūru vicināšanu, bet droši vien būs tikai izlicies, jo tā nevar būt; pirmo reizi redzēju skolotāju dusmīgu, pavisam īsu mirkli gan, un piekusušu un aizelsušos arī, un neparastā kārtā tas tikai vairoja manu cieņu pret viņu, jāatzīst vien ir, ka pasākums sāk ieņemt gana nozīmīgu vietu manā plānotājā un apziņā, kas nedaudz biedē, sen atpakaļ lasīju Kastaņu Kārļa grāmatas un vēlējos sastapt savu skolotāju, sastapu jau arī, bet tas bij kas cits; no otras puses - gribēju tak es sev kādu jaunu aizraušanos pēc šaha epopejas un valodnieku konferenču un riteņbraukšanas tusiņiem. Beigu galā tu cilvēks vienmēr dabū, ko gribi.
Nuja, es tak par Muzeju nakti te gribēju rakstīt. Katru gadu satieku draugus, šoreiz - labāko draudzeni no lingvistu pulka un senneredzētu koršaha kolēģi, sēdēja Smiļģa zālē un skatījās Vasaru Noānā, es arī piesēdu un beigas noskatījos, šausmīgi patika man senos laikos tā izrāde, televīzijā rādīja, pēcāk izlasīju visus Žoržas Sandas romānus un grāmatu par viņu pašu, tad grāmatu par Šopēnu un grāmatu par de Misē un viņa dzejoļus, un sagribēju uz Venēciju, gribu vēljoprojām.
Pieneņu, ceriņu skurbulis gaisā, kas tik viss nenāk prātā un cibā iekšā. Labs ir, pie darba, zobgale, pie darba!
Linkir doma

[17. Maijs 2007|08:15]
šodien atkal uz darbu
Link1 raksta|ir doma

[16. Maijs 2007|09:09]
izskatās, ka būs labi ar to ģimnāziju :)))
tālākais vairs nav manā ziņā, tur es nevaru, nedrīkstu un negribu iejaukties.
nuja, tas pat zaķim skaidrs, tepat vien esmu, kamēr esmu, jautāsi pēc padoma - lūkošu rast, sauksi palīgā - steigšos līdzēt.
Link2 raksta|ir doma

[14. Maijs 2007|22:12]
šodien man vairs nav diētas un ēdu uz nebēdu, drusku strādāju, treniņš bij forš, pārnācu mājās, sabāru Alni, pie joda, vai man vajag to ģimnāziju beigt, ne tak, bet tā vien izskatās! Vēl divas dienas, klusībā ceru, ka viss beigu galā būs kārtībā.
Man ļoti nepatīk dusmoties, ja kas.
Linkir doma

[14. Maijs 2007|14:24]
māšuks izdomājis ceļojuma plānu: pāri augstiem Tatriem, gar Budapeštu un Balatona ezeru, uz Horvātiju, varbūt iebāzīsim atkal degunu Austrijā un atpakaļ, šoreiz ar divām mašīnām un kopā ar bērniem. Bērni parakstās, resp. vēl tikai tāds sīkums, kā dabūt atvaļinājumu, sagādāt finanses un cerēt, ka autiņš vilks kalnos.
Link4 raksta|ir doma

[9. Maijs 2007|22:49]
kopš eju uz treniņiem, daudz mazāk sēžu cibā. Tas laikam labi, ne?
Linkir doma

[8. Maijs 2007|22:55]
man un Alnim VAJAG to vienu nedēļu, kantorim būs jāsaprot, ja ne, paši vainīgi.
Linkir doma

[7. Maijs 2007|08:33]
Šoreiz negribu malā stāvēt. Kādas ir iespējas solidarizēties ar igauņiem?
Link2 raksta|ir doma

[6. Maijs 2007|14:26]
vakar Kalngalē diezko neveicās, ātri vien aizelsos un netiku pie elpas kā tāda vārgule, toties dabūju dzirdēt Himalaju stāstus. Cilvēks nodzīvojis 3000 pēcāk 5000 metru augstumā krietnu brīdi viens pats no sākuma teltī, tad alā, vai otrādi. Pirms tam ilgu laiku esot dzīvojis teltī mežā tepat Latvijā. Himalajos esot sarakstījis grāmatu. Būs jāizlasa, kad iznāks. Man patīk tādi citādāki cilvēki, sava ceļa gājēji. Esot gan liels sieviešu nīdējs bijis. Visi brīnījās, ka bija tik draudzīgs, laikam būs zaudējis krietnu daļu skarbuma dievu miteklī.
Link1 raksta|ir doma

[4. Maijs 2007|15:26]
šausmīgi garšīgi bija šodien atļautajie 15 gr. cieta siera
Linkir doma

navigation
[ viewing | 100 entries back ]
[ go | earlier/later ]