|
7. Jul 2006|01:18 |
|
Ko lai dara, tāda ir dzīve. Lamāšanās un cilvēku savstarpējie apvainojumi ir neatņemama tās sastāvdaļa. Tā ka laiks būtu pierast pie šādas lietu kārtības. Tu man arī visu ko te pierakstīji: aprobežotību, rasismu u.tml. burvīgas īpašības, bet mani tas kaut kā neapbēdina. Varētu izdarīt secinājumu, ka tāpēc, ka zinu, ka tev nav taisnība, bet tu atkal apgalvosi pretējo. Tālab vienkārši vienalga. |
|