| |
[22. Maijs 2006|23:00] |
mjā, laikam drusku par vēlu priekš zupas.
Lakstīgalu, dzegužu un citu radību iedvesmota, aizripinājos par tālu. Nu tādam iesīkstējušam Karlsonam ar patizlu kāju 20 km pēc darba nav nemaz tik slikts sākums, man šķiet, vai ne?
Tas, ka šitam ritenim nav gaismiņu man gan bij piemirsies, un brīdināšanas ierīču arī ne. Nobiedēju tantuku, gāja cilvēks savā nodabā taisni, izdzirdēja mani un bez maz vai uzkrita virsū.
Un tad, izrādās, ir arī tādas kā lecējvaboles vai vardes, ieleca taisni vaigā, piezemējās uz pleca, kādus 3 cm garš brūngani pelēks, visai ciets radījums, kad pieleca, ka jāapstājas jāpapēta tuvāk, šis pārdomāja un aizlēca tālāk.
Man vēl tikai vēstuli un sauli rīt, lūdzu. |
|
|
