| |
[27. Mar 2006|21:12] |
diena nr.7
Nenormāli daudz darba. Sirds par sevi atgādina, tikai kāpjot pa kāpnēm augšup, tas ir forši.
Interesants bija šovakar arābu pasākums: Uldis lasīja fragmentus no Korāna, imāms skandēja arābiski tās pašas vietas; arābu mūzika un vēderdejas; stāsti par viņu kafiju un virtuvi; kad cienāja ar arābu saldumiem, tā mierīgi atteicos, bet kad sāka nest tos garšīgos libāņu ēdienus, muku prom tālāk no grēka.
Viena lieta man iepatikās, ko Uldis stāstīja: arābiem vēl pirmskorāna mutvārdu daiļradē esot teiciens: neēd sava mirušā brāļa miesu! Vēlāk tas ienācis arī Korāna tekstā. To viņi saka par aprunāšanu un tenkošanu. Mēģināju atcerēties, bet nenāca prātā neviens spēcīgs izteiciens no latviešu folkloras par šo tēmu. Varbūt ir? |
|
|
| Comments: |
Neko citu kā "latvieša mīļākais ēdiens - otrs latvietis" uz sitiena izdomāt nevarēju.
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/46592/484) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) skuka |
|---|
| Date: | 27. Marts 2006 - 22:11 |
|---|
| | | (Link) |
|
eu, tu ar to organisma attīrīšanu sevi galīgi sabeigsi! Nu nav tur nekā laba, īpaši, ja cilvēkam ir kaut kāds lieks svars - pēc tam dikti ātri pieņams svarā, dabū vairāk kā bijis pirms tam. jo oraginisms izdomā, ka sliktie laiki var atkārtoties un, atkal ticis pie barības vielām, sāk "likt bankā" nelabai dienai:)
cik tad tu ilgi plāno?
jā es arī šito esmu dzirdējusi, bet īstenībā sajūta ir reti laba un kāja nemaz vairs nesāp, un viskautko gribas redzēt, dzirdēt, lasīt, darboties. Kas jau labu laiku nebij noticies.
īstie askēti ņemas 30 dienas, man pietiktu arī ar 21, bet esmu gatava beigt to pasākumu kaut vai rīt, ja būs tā sajūta, ka jābeidz.
Nezinu kā to izskaidrot, kaut kāda ziņķārība, nenormāli interesanti, kas būs rīt. | |
