Nez, ko tādu jaunu pasākt? |
[7. Jul 2005|15:22] |
|
|
|
Comments: |
Padomā gan :) Man patīk sēņot, bet nekadus rekordus baraviku atrašanā gan nav sanācis uzstādīt. Varbut mobilos tomer atļauj paturēt, takš jau iespēja piezvanīt, kad mežā par tālu iebrien. :)
Nakts prātojumi darbā mani noveda pie domas, ka pirmajā reizē diezi vai izdosies noorganizēt pietiekami daudz sportiski noskaņotu ļaužu :( Tālab ieliku savā dienasgrāmatā vaicājumu, kā un vai tam jābūt tautas acīs, tūlīt ieanonsēšu iekš fungi.
vai tiešām eksistē sēņošanas sacensības? Un tās tiek uztvertas nopietni ar īstu sportisku azartu?
Tagad existēs :) Nezinu, vai kas notiek oficiāli, bet tādi neoficiāli sportiski pasākumi, kā es aprakstīju, notika pat padomju laikā, protams, bez reklāmas. Un pasaulē (ASV, piemēram) tāpat. Ar ko sēņotāji sliktāki par orientieristiem vai makšķerrniekiem?
skaidrs, ka nav sliktāki. Man gan likās, ka sēņošanas burvība slēpjas klīšanā pa mežu, ieraudzīšanas priekā, nu Tu jau saproti. Tikko sēnu ir ļjoti daudz, burvība kaut kā izplēn...
Daudz kas atkarīgs no mērķa. Man parasti mērķis ir sagādāt ziemai sālījumu - jo vairāk, jo labāk, lai maksimāli efektīvi izmantotu naudu braucienam (manas finanses ir draņķīgā stāvoklī), tālab blāķis cūceņu vai alksneņu man mīļāks kā kādas tur baravikas. Par mežu es piecājos atsevišķi un barību vācu atsevišķi... | |