Comments: |
Vispār ir jāatzīst, ka pārliecinātu kristietību ar rituālu neievērošanu ir grūti sasaistīt. Piemēram, svētajam vakarēdienam kristiešu tradīcijā ir ļoti liela nozīme. Ja tas neliekas svarīgs, tad diez vai tādā gadījumā var runāt par nopietnu kristieti.
nu svētais vakarēdiens un adventes vainags laikam ir drusku dažādas lietas, vai tad ne?
Es runāju par rituāliem vispār, nevis konkrēti par adventes vainagu.
bet diskusija aizsākās ar skukas domu par aizdegtām svecēm adventes vainagā, kam nav īsta sakara ar pārdomu laiku un Jēzus piedzimšanas gaidīšanu.
tā kā es svarīgos rituālos galīgi neesmu iekšā, doma par Kristus miesas ēšanu un asins dzeršanu mani kā jau profānu drusku tā kā atbaida. Ir jau lasīta tā filosofija, bet ir un paliek tikai teorijas līmenī.
Es neapgalvoju, ka tur ir kāds sakars. Vienkārši diskusija izvērtās mazliet plašāka, un es minēju piemēru ne saistībā ar ZS gaidīšanas laiku. :)
es tak saprotu.
miers uz zemes un cilvēkiem labs prāts :)
nuja, tas arī ir galvenais - mīlestība un miers, un labs prāts... un saskaņa pašam ar savām domām un iekšējo sirds balsi, jo (ka tik tagad nesarunāju visādus ērmus) "tava patiesā griba būs mana griba tev"... vienīgais, uz ko vērts tiekties - sadzirdēt, saprast un nenozudēt to savas patiesās gribas apziņu, es to saucu par sirdsapziņu, un tā nav tikai godaprāta kritērijs.
Nu bet, kāda gan tam jēga - vienotība, ticība atdzimšanai caur kristu? Bet kas tad notiks ar visiem tiem, kas i dzirdējuši par šito padarīšanu nav??? Viņiem, ko, iedalīs citu paradīzi, elli vai kas nu tur galā būs vai arī nebūs???
Par to ir kaismīgas diskusijas pašu teologu starpā un pie kopsaucēja tur nenonākt. Dažādas teorijas, kuras uz doto momentu nav iespējams pierādīt. Tukša muldēšana, manuprāt.
lai gan vai tad nav svarīgāk tikt skaidrībā ar sevi nevis visu laiku mēģināt visus saskaitīt, kā kazlēns, kas mācēja skaitīt līdz demit;) | |