| |
[24. Maijs 2006|00:00] |
nav man vēstules, laikam arī nebūs tik drīz
iemāciet man lamāties, tādos brīžos noderētu |
|
|
| |
[24. Maijs 2006|00:40] |
| [ | Garastāvoklis: |
| | zem katras kritikas | ] |
varbūt prognoze kāda nebūt piektā vai sestā - pilnīgs besis iestājies
tvaika mašīnas nevienas pašas nav pie rokas, visi rātni guļ - tuss nesanāk.
Būtu es puisietis - ietu uz krogu, meitās vai pasauli lāpīt. |
|
|
| visi te par veciem laikiem |
[24. Maijs 2006|21:32] |
mums bija pagrabs verandā, bija jāattaisa lūka un jākāpj dziļi, dziļi, un tas bija bailīgi, jo mitrenes tur vienmēr bija lielā daudzumā un zirnekļi. Viendien, kamēr visi iekšā skatījās Štirļicu, mēs ar brālēnu sarīkojām dzīres. Viņš nokāpa tai pagrabā pēc brūkleņu ievārījuma, es virtuvē nočiepu veselu kukuli pīto baltmaizi ar magonēm un divas zupas karotes. Tā mēs divatā to trīslitru burku, piekožot magoņmaizi, štābiņā iekš ceriņiem iztukšojām.
Un vēl vectēvs prata saglabāt pepiņus līdz pat pavasarim, viņam malkas šķūnītī bija ābolu pagrabs, katru svētdienu viņš tur nokāpa, pielasīja pilnu grozu ar aukstiem, sulīgiem, sarkaniem, brīnumskaistiem āboliem, katram tika pa kādam. |
|
|
| |
[24. Maijs 2006|22:47] |
|
Cālītis bija izcils! |
|
|
| |
[24. Maijs 2006|22:58] |
|
pat drusku tā kā kauns paliek pie vairākuma piederēt |
|
|
| |
[24. Maijs 2006|22:58] |
|
man ir vēstule, pat divas :)))) |
|
|