| Prozas lasījumi JRT |
[10. Dec 2005|01:11] |
Nezinu, kāds sakars filmai bija ar lasījumiem, bet es varētu stundām klausīties šā vīra monologā. Fascinējošas acis, smaids un stāsti.
Vācieša kūlā ziema un Vērdiņš repera lomā bija lieliski.
Tomēr vakara nagla - Stikla cilvēki Kronberga versijā, šito es gribētu izlasīt un izdot, jā, pavisam noteikti.
Nez kāpēc neviens nepasaka Dainai, lai neraksta, nu vismaz nelasa, nez?
Un vēl bija prieks atkal satikt kolēģus, draugus un cibiņus :) Jubilacija gan bilda, ka es, pa māju dzīvojot, skarba esot palikusi. Vai nu mani nepazīsti, veco skorpionu, jubilacija? Līdz rītam! |
|
|
| |
[10. Dec 2005|12:38] |
|
nu kāpēc es nevaru gribēt, lai jaunie prozaiķi raksta tā, ka elpa aizraujas. OK, lai būtu ikdienas dzīves ainas, bet ar pēcgaršu, kā labam vīnam. Vēl tagad manī dzīvo Akmentiņa skuķēns bez bikšelēm un Bankovska krosotāji. |
|
|