| Prozas lasījumi JRT |
10. Dec 2005|01:11 |
Nezinu, kāds sakars filmai bija ar lasījumiem, bet es varētu stundām klausīties šā vīra monologā. Fascinējošas acis, smaids un stāsti.
Vācieša kūlā ziema un Vērdiņš repera lomā bija lieliski.
Tomēr vakara nagla - Stikla cilvēki Kronberga versijā, šito es gribētu izlasīt un izdot, jā, pavisam noteikti.
Nez kāpēc neviens nepasaka Dainai, lai neraksta, nu vismaz nelasa, nez?
Un vēl bija prieks atkal satikt kolēģus, draugus un cibiņus :) Jubilacija gan bilda, ka es, pa māju dzīvojot, skarba esot palikusi. Vai nu mani nepazīsti, veco skorpionu, jubilacija? Līdz rītam! |
|