| Par šo un to 2 |
[22. Nov 2005|03:39] |
6diena: dažas stundas murgaina miega, uz Ulbroku, neriskēju stūrēt, tik daudz vīna patērēts, pa galvu pa kaklu puķes, mikriņš caur Pļavniekiem, kas par tizlu rajonu, tur nemūžam dzīvot negribētu, Ulbrokas kapličā konveijiera bēru padarīšana, tikko beidzas pareizticīgo popa svētīta izvadīšana, sākas nākamā, šoreiz katoļu mācītājs, ņem un nokavē, toties aizraujas, aizmirst, ka cilvēks izvadāms, pievēršas biskapa slavināšanai un valsts svētku atcerei, līdz kapam vairs nav laika iet, uztic to lietu palīgam un aiztrauc uz kristībām, pārsalu i fiziski, i garīgi. tas tomēr traki, ka cilvēks teju simt gadus nodzīvojis, a aiz zārka tik padsmit cilvēku, visi draugi jau tai saulē. Uz Džeinas svinībām vairs enerģijas neatliek, a būtu gribējies. Atvaino!
7diena: Morālas paģiras, pūlos strādāt, ne sūda nepadaru, toties sīkā aizvainotībā skarbus vārdus pa vadiem nosūtu, dura kas dura, gala beigās vēl sadusmojos, ka meitēns zivi tā arī nav pagatavojis, izmetu to, tak jau zivi, pa septītā stāva logu, eh, ceru, ka nevienam uz galvas neuzkrita. |
|
|
| Par šo un to 3 |
[22. Nov 2005|03:42] |
1diena: nu ja, Dzimšanas diena, pamožos nelaimīga, bet drauga bučas (kaut īsziņā) liek pasmaidīt un meitenes, kafiju uzvārījušas un dāvanas sarūpējušas, to dzīvi atkal padara dzīvojamu :) Paldies Makmerfij un Mizantrop par sveicieniem draugos, ciba tad vēl nestrādāja. Šogad vispār amizantus novēlējumus dzirdēju, piemēram, nosvinies smuka un mācies maucību vai laimīgu Jauno gadu. Tad vēl tas sveiciens caur FitFM no ex, ko tā arī nedzirdēju, interesanti, kas tur tika teikts un spēlēts, nu ja, sīkums bet prijatno any way. Tik no viena neko nesagaidu, ne zilbes. Laikam būs skarbos vārdus pie sirds ņēmis, vai jamam viss pie vienas vietas, jau tveru pēc mobilā, lai rakstītu, kad meitenes mani nokaunina, vai tad man pašcieņas nu nemaz neesot. Nokaunos, šamam nerakstu, toties Friendlistei jāpacieš šī verbālā caureja. Sorry friends!
2diena: pēc dažām stundām uz darbu, labi nav... |
|
|