| Par šo un to 2 |
[22. Nov 2005|03:39] |
6diena: dažas stundas murgaina miega, uz Ulbroku, neriskēju stūrēt, tik daudz vīna patērēts, pa galvu pa kaklu puķes, mikriņš caur Pļavniekiem, kas par tizlu rajonu, tur nemūžam dzīvot negribētu, Ulbrokas kapličā konveijiera bēru padarīšana, tikko beidzas pareizticīgo popa svētīta izvadīšana, sākas nākamā, šoreiz katoļu mācītājs, ņem un nokavē, toties aizraujas, aizmirst, ka cilvēks izvadāms, pievēršas biskapa slavināšanai un valsts svētku atcerei, līdz kapam vairs nav laika iet, uztic to lietu palīgam un aiztrauc uz kristībām, pārsalu i fiziski, i garīgi. tas tomēr traki, ka cilvēks teju simt gadus nodzīvojis, a aiz zārka tik padsmit cilvēku, visi draugi jau tai saulē. Uz Džeinas svinībām vairs enerģijas neatliek, a būtu gribējies. Atvaino!
7diena: Morālas paģiras, pūlos strādāt, ne sūda nepadaru, toties sīkā aizvainotībā skarbus vārdus pa vadiem nosūtu, dura kas dura, gala beigās vēl sadusmojos, ka meitēns zivi tā arī nav pagatavojis, izmetu to, tak jau zivi, pa septītā stāva logu, eh, ceru, ka nevienam uz galvas neuzkrita. |
|
|
