|
16. Jan 2007|23:15 |
|
Šo pašu izvadītāju klausījos jau citās bērēs rudenī. Tad viņa runāja stipri ilgāk un briesmīgāk. Un visas tās patētiskās intonācijas skanēja vēl pārspīlētāk un falšāk. Piedevām kapa malā stāvēja vīrelis un drusku greizi čīgāja vijoli, arī šlāgerveidīgus meldiņus. |
|